Šogad RSV sezona sākusies agrāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas sezonās. Iemesls varētu būt atvieglotie epidemioloģiskās drošības pasākumi, tāpēc šis agrīnais gadījumu skaita pieaugums nav negaidīts, tomēr ir nepieciešama turpmāka uzraudzība.

Vairākās valstīs ir liels bērnu hospitalizācijas gadījumu skaits, kas rada slogu arī veselības aprūpes nozarei.

Šīs infekcijas avots ir tikai cilvēks, un tā izplatās gaisa pilienu ceļā.

Vīrusa cirkulāciju novēro visu gadu, taču biežāk no oktobra līdz aprīlim.

Kopumā RSV izraisa vieglus saaukstēšanās simptomus, taču tas var izraisīt arī smagas slimības, piemēram, bronhiolītu, pneimoniju. Šai vīrusa infekcijai raksturīgs augsts lipīgums, un tā spēj ātri izplatīties.

Inkubācijas periods ir no divām līdz sešām dienām. Pirmajās dienās parādās sauss klepus, kas var progresēt līdz sēkšanai vai apgrūtinātai elpošanai, var būt iesnas, apetītes samazināšanās. Maziem bērniem respiratori sincitiālais vīruss skar galvenokārt dziļos elpceļus, bet lielākiem bērniem un pieaugušajiem biežāk tiek skarti tikai augšējie elpceļi.

Specifisku ārstniecības līdzekļu pret RSV nav.

Brīdinām, ka respiratori sincitiālais vīruss var būt bīstams jaundzimušajiem, jo bērniem samērā bieži šī infekcija var beigties letāli.

Sevišķi bīstama tā ir priekšlaikus dzimušajiem zīdaiņiem, jo no mātes iegūto antivielu līmenis viņiem ir zems vai to nav nemaz, un bērniem, kas jaunāki par 2 gadiem ar hronisku plaušu slimību, iedzimtu vai no dzimšanas sirds slimību, vai bērniem ar novājinātu imūnsistēmu un neiromuskulāriem traucējumiem, tostarp tiem, kuriem ir grūtības norīt vai attīrīt gļotu sekrēciju.

Vienam līdz diviem no katriem 100 bērniem, kas jaunāki par 6 mēnešiem un kas inficējušies ar RSV, var būt nepieciešama hospitalizācija. Tiem, kuri ir hospitalizēti, var būt nepieciešams skābeklis, intravenozi šķidrumi (ja viņi neēd un nedzer) un mākslīgā plaušu ventilācija.

Tomēr arī riska grupas pieaugušajiem vīruss var izraisīt smagu slimību.

Ja ģimenē ir mazulis vai kontakts ar zīdaini vai mazu bērnu – īpaši, ja mazulis ir priekšlaikus dzimis vai ar hronisku plaušu vai sirds slimību, vai novājinātu imūnsistēmu, – mājiniekiem stingri jāievēro vispārējās profilakses piesardzības pasākumi, kas ir līdzīgi kā citām infekcijas slimībām – higiēna, dezinfekcija, izvairīšanās no ciešiem kontaktiem ar citiem, palikt mājās ar pirmajām saslimšanas pazīmēm, vēdināt telpas, valkāt sejas masku un citi.

Ja pieaugušajam vai bērnam izteikti un strauji pasliktinās slimības gaita, ir apgrūtināta elpošana vai bērns nedzer pietiekami daudz šķidruma, jāsazinās ar mediķiem.

Tāpat iesakām ierobežot laiku, ko bērni pavada bērnu aprūpes, izglītības iestādēs vai citās publiskās vietās, kur iespējama inficēšanās, īpaši laikā, kad ir augsta RSV aktivitāte. Tas var palīdzēt novērst inficēšanos un vīrusa izplatīšanos sezonas laikā.

Ilze Arāja, SPKC pārstāve

UZZIŅAI

• RSV var izdzīvot vairākas stundas uz cietām virsmām, piemēram, galdiem un gultiņām. Īsāku laiku tas ir spējīgs izdzīvot uz mīkstām virsmām, piemēram, rokām.
• RSV infekcijas simptomi parasti ir iesnas, apetītes samazināšanās, klepošana, šķaudīšana, drudzis, sēkšana.
• Šie simptomi parasti parādās pakāpeniski, nevis visi uzreiz (līdzīgi kā saaukstēšanās, ar kuru var sajaukt šo vīrusu).
• Zīdaiņiem ar RSV vienīgie simptomi var būt aizkaitināmība, samazināta aktivitāte un apgrūtināta elpošana.

Avots: SPKC