– Vai tagad tiešām saslimst vairāk vakcinēto nekā nevakcinēto iedzīvotāju?

– Jāskatās tīri matemātiski – vakcinēto iedzīvotāju skaits Latvijā procentuāli šobrīd ir daudz lielāks, nekā nevakcinēto skaits, bet mediķi jau iepriekš brīdināja, ka arī vakcinēts cilvēks var saslimt ar kovidu. Vakcinācija pasargā tieši no smagas slimības gaitas, nevis no saslimšanas.

Taču vienlaikus līdz ar šiem inficēšanās datiem ir jāskatās arī slimnīcās ievietoto kovidpacientu skaits un tāpat no slimības mirušo skaits – tur redzam citādu ainu. Pēdējo mēnešu tendences rāda, ka 85-89% gadījumu stacionāros nonāk nevakcinētie cilvēki.

Ja skatāmies mirušo datus – 90% gadījumu miruši nevakcinēti cilvēki, bet, mirušajiem vakcinētajiem nereti ir būtiskas blakus slimības, kas ir veicinošie faktori kovida saķeršanai un slimības gaitai un izredzēm izveseļoties.

Tāpat nozīmīgs faktors ir sabiedrības mobilitāte, kustība. Cilvēkiem ar vakcinācijas sertifikātu rīcības iespējas ir daudz plašākas – kultūras iestādes, pasākumi, veikali, kino, citas sabiedriskās pulcēšanās vietas, jo īpaši, ja tās ir iekštelpās.

Nevar katru no nosauktajiem iemesliem izdalīt atsevišķi, tas ir vienots apstākļu kopums.

– Vai tas nozīmē, ka joprojām primārais ir katra paša atbildība, kā ievērojam jau labi zināmos drošības pasākumus infekcijas ierobežošanai?

– Jā. Un jāatceras, ka arī pēc vakcinācijas kursa pabeigšanas jāturpina ievērot visi noteiktie veselības aizsardzības, higiēnas un drošības pasākumi. Joprojām ir jāievēro distance sabiedriskās vietās, jo īpaši telpās, jāvalkā sejas maska, jārūpējas par roku higiēnu – visu, kas bijis spēkā līdz šim un joprojām nav atcelts.

Redzam, ka kopējā saslimstība ar Covid-19 šobrīd Latvijā no dienas uz dienu ceļas. Jāņem vērā šobrīd arī omikrona faktors – jaunais kovida paveids Latvijā, kurš ienācis un diezgan strauji arī izplatās, veicinot infekcijas pieaugumu.

Tomēr 80% inficēto, kas ir vakcinējušies, tomēr ir ar vieglāku slimības norises gaitu, un viņi var ārstēties ambulatori mājās, nepārslogojot slimnīcas, kas nav mazsvarīgi.

– Pagājušās nedēļas vidū atkal tika novērots lielāks saslimstības kāpums. Vai tās ir Jaunā gada svinēšanas sekas?

– Šīs brīvdienas mēs tik ātri vēl nevarējām redzēt statistikā, uz nedēļas beigām gan. Taču kāpums, iespējams, saistīts ar Ziemassvētku pasākumiem ģimenēs.

Inficēto pieaugums ir tieši vecuma grupā no 20 līdz 49 gadiem. Tie ir cilvēki, kuri ir sociāli aktīvi, kuri bijuši pasākumos, tikušies ar draugiem, ceļojumos devušies.

Tāpēc joprojām ir svarīgi pēc iespējas samazināt nevajadzīgu kontaktēšanos.

Nevar arī izslēgt kā iemeslu to, ka Latvijā uz svētku laiku bija daudz ieceļotāju – atbrauca ciemoties pie ģimenēm un draugiem, ieradās studenti no studijām ārzemēs. Testēšanas rezultāti lidostā arī deva pozitīvo gadījumu pieaugumu, parādījās arī jaunie omikrona gadījumi.

– Ar ko atšķiras tieši omikrona paveids?

– Pirmais, ko zinātnieki skatās, vai paveidiem nav izdalāma kāda specifiska lieta. Bet līdz šim kovida paveidiem, kas pie mums ienākuši, profilakses un drošības pasākumi ir līdzīgi, jau iepriekš nosauktie. Tos tikai vajag ievērot un pareizi izpildīt, lai tie maksimāli pasargātu.

Ja liek masku – tas jāizdara pareizi un visu nēsāšanas laiku tai jābūt pareizi uzliktai, nevis nošļukušai zem deguna. Būtu svarīgi ieejot veikalā, uzlikt masku un to vairs ar rokām neaiztikt, bet dažkārt tā tiek koriģēta un bīdīta, lai turētos pareizi, cilvēkiem aizmirstas, ka tas ir nopietni.

– Bet vai iepriekš izstrādātās vakcīnas ir efektīvas arī pie jaunajiem paveidiem?

– Tāpēc jau skaidrojam, ka vakcīna negarantē nesaslimšanu, bet gan dod garantiju, ka infekciju pārslimo vieglāk, vienalga, vai tas būtu deltas vai omikrona paveids. Tas attiecas gan uz primāro vakcināciju, gan balstvakcināciju.

Par omikronu vispār vēl nevar stingrus pamatapgalvojumus izteikt, jo būtiski ir slimības izplatībā pievērst uzmanību tam, ka katrai valstij ir ierobežojumi, atšķirīgi vakcinācijas rādītāji konkrētās iedzīvotāju grupās. Līdz ar to ir atšķirīgi gan stacionēšanas, gan mirstības rādītāji.

Rudenī Latvijā bija augsta saslimšanas un mirstības statistika, bet, tobrīd mums nebija arī nekādi labie vakcinācijas rādītāji, kas nodrošinātu stabilāku aizsardzību.

– Vai var prognozēt, kad saslimstība ar Covid-19 sāks samazināties?

– Tik viennozīmīgi sniegt prognozes te nevar. Kolektīvā imunitāte, kad vakcinējušies vairāk nekā 70% iedzīvotāju, pasargā pret kādas slimības plašu izplatību, taču jāņem vērā arī citi faktori.

Piemēram, Anglijā bija augsti vakcinācijas rādītāji, bet parādījās omikrons un saslimšana atkal pieauga. Infekciju slimību gadījumā nevaram sniegt prognozes pusgadam vai gadam, labākā gadījumā var prognozēt dažus mēnešus uz priekšu.

Turklāt kovids nav lokāla infekcija, tā ir pandēmija globālā līmenī, tādēļ mūs ietekmē arī kopējā situācija pasaulē.