Kad mājsaimniecības februārī saņems elektrības rēķinu par janvāri, OIK sadaļā šis samazinājums būs redzams. Kopējā maksājumā elektroenerģijas patērētāji gan to maz jutīs, proti, OIK mazināšana nedos tik lielu ietekmi, kā mēs vēlētos, jo elektroenerģijas cena šobrīd ir ļoti augsta. Ietekme uz kopējo rēķinu varētu būt kādi pieci seši procenti. Katrā ziņā, lai arī nedaudz, taču tas tomēr mazina izdevumus par elektrību.

OIK, kā zināms, ir valsts noteiktais atbalsta maksājums jeb kompensācija par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā vai no atjaunīgajiem energoresursiem.

Pilnībā no šīs komponentes atteikties nav iespējams. Ja OIK vairs neiekļauj patērētāju rēķinos, tad šī kompensācija jāsedz no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem.

Nav noslēpums, ka zaļā enerģija prasa lielus ieguldījumus. Zaļo enerģiju saražot ir daudz dārgāk. Līdz ar to šodien tā vienkārši pieņemt lēmumu, ka ražotājiem vairs nekompensēsim šādas enerģijas ražošanu, nevar, jo valsts tad tiktu ierauta daudzās tiesvedībās, kas tai varētu dārgi beigties.

Tāpēc OIK kā ar nazi nogriezt nav iespējams. Taču elektrības rēķinos OIK daļa jau būtiski samazināta, salīdzinot ar laiku, kad šo komponenti ieviesa.

Negodprātīgie OIK sistēmas izmantotāji ir apturēti, viņiem licences atņemtas, kā arī sākti vairāki kriminālprocesi. Savukārt tie, kam šis atbalsts pienākas, turpina ražot. Taču lēnām ejam uz to, ka patiesi zaļā enerģija ir tā, kuru mēs saražojam vai no atkritumiem, proti, biogāzes, vai kūtsmēsliem.

Tāpat mums jādomā, kā zaļo enerģiju iegūt pašiem no savas dabas – saules un vēja. Lai tas būtu videi draudzīgi un uzlabotu kopējo enerģētikas bilanci.

Elektroenerģijas tarifi ceļas ne mūsu vainas dēļ. Šobrīd kompānija “Latvenergo” strādā ar visu iespējamo jaudu, taču ar to, ko mēs saražojam, elektrības cenu šajā reģionā dabūt uz leju nav iespējams.

Ilze Indriksone, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre