Vilciens patiesi ir daudz ērtāks un mūsdienīgāks pārvietošanās līdzeklis, brauciena laikā var izmantot labierīcības, starp sēdekļiem ir daudz vietas, padarot braucienu daudz ergonomiskāku un ļaujot brauciena laikā ērti strādāt ar datoru un ērti novietot līdzi paņemtās somas.

Un tas ir nedaudz ātrāks par maršrutā Liepāja–Rīga kursējošajiem ekspresautobusiem, turklāt to neaizkavēs ne Rīgas satiksme, ne ziemas slidenie ceļi.

Tas atvieglo ģimeņu pārvietošanos, jo vilcienā var ienest ratus. Savukārt riteņbraucēji var ņemt līdzi savus velosipēdus. Pašlaik nedēļā ir divi reisi.

No Rīgas uz Liepāju vilciens dodas piektdienās pulksten 18.25 un svētdien 13.49, savukārt no Liepājas uz Rīgu vilciens iet sestdienās pulksten 8.10 un svētdienās pulksten 17.30.

Tas ir daudz par retu, un Liepāja noteikti būtu pelnījusi iespēju cilvēkiem ik dienas no rīta doties uz Rīgu un vakarā spēt ar vilcienu atbraukt atpakaļ.

Viens no argumentiem, kāpēc neorganizēt lielāku reisu skaitu, varētu būt mazais pasažieru skaits, tātad ekonomiski neizdevīgs un nepamatots reiss.

Taču

neregulārie un retie laiki liek cilvēkiem aizmirst par tā eksistenci un visbiežāk izmantot citu transportlīdzekli nokļūšanai galapunktā.

Liela daļa liepājnieku, iespējams, pat nezina, ka ir iespēja doties šajā maršrutā ar vilcienu.

Rēķinoties ar noteiktiem ikdienas reisiem, vilciena maršruts kļūs populārāks un to izmantotu daudz lielāks skaits cilvēku. Turklāt vilciena maršruts iet caur Jelgavu, uz kuru nav iespējams no Liepājas nokļūt nekā citādi kā ar pārsēšanos vai personīgo auto.

Otrs arguments ir trūkstošo vagonu skaits, taču tas risināms politiskā līmenī un kalpo kā atruna turpināt nedarīt neko. Turklāt, ja pastāv arguments, ka Latgales pastāvošajos maršrutos ir daudz lielāks pasažieru skaits, tad esmu gana tukšos vilcienos braukusi arī no Zilupes līdz Rīgai, kur lielākā daļa pasažieru sabirst Pierīgā un izkāpj Rīgas centrālajā stacijā.

Trešajai lielākajai pilsētai Latvijā, kas nu jau ieguvusi Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, lai arī tālajā 2027. gadā, tomēr vajadzētu būt pietiekami modernai, lai visiem ceļotājiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem nodrošinātu vieglu un ērtu ceļošanu no Liepājas un uz to.

Iedzīvotāju vajadzības ir dažādas un dažbrīd pretrunīgas, un ne vienmēr apmierināmas, taču ikrīta reiss uz galvaspilsētu daudziem atvieglotu ērtu un ātru nokļūšanu galvaspilsētā un vakara reisi – ērtu nokļūšanu mājās.

Papildus tas samazinātu A9 šosejas noslodzi,

jo ticu, ka dažu labu autovadītāju var pārsēdināt vilcienā, jo tas piedāvā to, ko nepiedāvā autobuss, – ērtumu, ātrumu, iespēju paralēli strādāt ar datoru, apmeklēt labierīcības, vajadzības pēc izstaipīt kājas un justies daudz brīvākiem par autobusiem plašākajos vilcienu vagonos.

Ja pasažieru satiksmes nodrošināšana ir politisks jautājums, tad cerams, ka daudzo liepājnieku viedoklis netiks ignorēts un ikdienas vilciena satiksmei būs būt.