Šobrīd saskaramies ar sarūkošu audžuģimeņu un adoptētāju skaitu, kas samazina iespējas bērniem uzaugt ģimenē.

Audžuģimeņu un adoptētāju skaita sarukums Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs ir saistīts gan ar sociālekonomiskiem, gan demogrāfiskiem, gan sabiedrības uzvedības modeļu pārmaiņu faktoriem.

Pieaug vecums, kurā ģimenē ienāk pirmais bērns,

līdz ar to šobrīd cilvēki vecumā, kurā iepriekš uzņēmās audžuģimeņu vai adoptētāju lomu, paši kļūst par vecākiem, kas attiecīgi attālina brīdi, kurā tiek pieņemts lēmums uzņemties rūpes par vēl kādu bērnu.

Arī dzīves dārdzības pieaugums un nestabilā drošības situācija Eiropā ir būtiski iemesli, kāpēc sabiedrībā ideja kļūt par audžuģimeni vai adoptētāju kļūst mazāk aktuāla.

Finansiāls atbalsts audžuģimenēm ir gan no valsts, gan arī pašvaldībām, taču atbalsta apmēri tajās atšķiras.

Zemā audžuģimeņu atlīdzība ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc daudzas ģimenes Latvijā neizvēlas kļūt par audžuģimenēm.

Tas tiek regulāri norādīts gan pašu audžuģimeņu, gan ekspertu un nevalstisko organizāciju pētījumos un publiskajās diskusijās, arī ministrijā šī problēma ir zināma un ir sagatavots detalizēts papildu vajadzību saraksts.

Ar mērķi uzlabot ārpusģimenes aprūpes sistēmu, gatavojot prioritāro pasākumu sarakstu audžuģimenēs uzņemto bērnu un pašas ģimenes labklājības celšanai, kas varētu būt kā motivējošs faktors turpināt rūpēties par ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu.

Taču minētie prioritārie pasākumi šogad nesaņēma atbalstu.

Bet 2026. gadā ministrija tos iesniegs atkārtoti.

Liepājas pusē darbojas lielisks un ļoti profesionāls ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs, kurš aktīvi uzrunā audžuģimenes un sniedz tām atbalstu ikdienā.

Lai arī gan Latvijā kopumā, gan arī Liepājā audžuģimeņu skaitam ir lejupejoša tendence, no 2022. gada Liepājā ir izdevies nodrošināt samērā nemainīgu audžuģimeņu skaitu. 2022. gadā tās bija 29, 2023. gadā – 27 un tikpat audžuģimeņu arī 2024. gadā.

Taču samazinājies šajā laikā ir personu skaits, kuras atzītas par adoptētājiem.

Ilze Kurme, LM Bērnu un ģimenes lietu departamenta direktore

Uzziņai

Finansiālais valsts atbalsts audžuģimenēm par pienākumu veikšanu:

• 171 eiro mēnesī par uzņemtu vienu audžubērnu;
• 222,30 eiro – ja uzņemti divi;
• 273,60 eiro – par trīs un vairāk.

– Minimālais pabalsts bērna uzturam pašlaik ir noteikts 215 eiro apmērā līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai un 258 eiro no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (izmaksā audžuģimenēm no pašvaldības resursiem).

– Pašlaik katras pašvaldības atbalsta apmēru pabalstos nosaka tās saistošie noteikumi un šie apmēri pašvaldību starpā ievērojami atšķiras.

– Vienreizējs maksājums mājokļa pielāgošanas izdevumiem (sedz aprūpes atbalsta centrs): 500 eiro, specializētajām audžuģimenēm – vidēji 860 eiro.

– 2024. gada 31. decembrī ārpusģimenes aprūpē atradās 260 Liepājas pašvaldības bērni, un pēdējo trīs gadu laikā tas ir lielākais bērnu skaits.

Lai arī kopumā 87,3 % bērniem ārpusģimenes aprūpe nodrošināta ģimeniskā vidē, diemžēl vērojams aprūpes institūcijās ievietoto bērnu skaita pieaugums.

Avots: Labklājības ministrija

Finansiāls atbalsts audžuģimenēm Liepājā:

• pabalsts bērna uzturam 300 eiro mēnesī par katru audžuģimenē ievietoto bērnu;
• bērna apģērba un apavu iegādei – līdz 220 eiro gadā;
• mīkstā inventāra iegādei – līdz 80 eiro gadā;
• bērni audžuģimenēs var saņemt arī pabalstu individuālo mācību piederumu iegādei, kura apmērs ir līdz 100 eiro gadā par katru bērnu;
• pabalsts bērna veselības uzlabošanai ir līdz 100 eiro gadā;
• reizi piecos gados – pabalsts sadzīves apstākļu uzlabošanai 1500 eiro;
• par audžuģimenes pienākumu pildīšanu Liepājā deklarētajām ģimenēm piemaksā 150 eiro mēnesī.

Avots: Liepaja.lv