Reizēm der pateikties arī anonīmajiem ziņu komentētājiem interneta portālos. Ne jau vienmēr publikācijas autors vai informācijas avots tiek nolamāts trīsstāvīgiem vārdiem.

Reizēm komentāros parādās arī fakti, ko citādi žurnālistam nav izdevies noskaidrot, kas vienkārši paslīdējuši garām vispārējās informācijas pārbagātības vai citu darbu dēļ. Tieši šādā veidā plašāk kļuva zināms par avārijas situāciju Priekules daudzfunkcionālajā sporta hallē.

Tur lietusgāžu laikā noplūda sporta zāles grīda, kas izmaksāja vairākus tūkstošus latu. Pie tam tas, izrādās, noticis nevis pirms dienas vai divām, bet pusotra mēneša. Visu šo laiku pašvaldības amatpersonas cītīgi turēja slepenībā, ka, visticamāk, nepareizi nostiprināto iekšējo lietusūdens notekcauruļu dēļ notikusi tāda nelaime un uzņēmums ķēries pie darba, lai to novērstu par saviem līdzekļiem. Šādu kārtību paredz divu gadu dotais garantijas termiņš.

Var jau būt slepenībā neturēja, bet rīkojās pēc principa – jūs nejautājāt, tāpēc neteicām. Tomēr arī pēc tam, kad pajautājām, atbildes skanēja negribīgi. Vai nu par to tagad jāraksta, viss taču novērsts, viss taču kārtībā, teica domes pārstāvji. Pats būvnieks – “UPB Nams” – izturējās vēl noraidošāk, strupi norādot, ka nekādu komentāru nebūs.

Bet kā var neskaidrot un nerakstīt, ja tā nav privāta ēka? Priekules daudzfunkcionālās halles būvniecību, kas kopumā izmaksāja 2,3 miljonus latu, finansēja pašvaldība un Aizsardzības ministrija. Un, ja tā ir valsts nauda, tad šīs valsts pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tā izlietota un cik kvalitatīvi būvnieki strādājuši. Tas, ka kāda konstrukcija dabas uzliktos pārbaudījumus neizturēja jau pēc pusgada ekspluatācijas, rosina uz pavisam nelāgām domām par to, kas notiks pēc gada, diviem, desmit.

Protams, šādu faktu nonākšana atklātībā bojā uzņēmuma labo slavu, tāpēc arī droši vien gribējās, lai viss notiek klusām. Taču klusēšana ne vienmēr ir zelts. Šāda rīcība drīzāk izsauc vēl lielākas aizdomas. Ne jau Priekulē ir vienīgā daudzfunkcionālā sporta būve, ko Latvijā cēlusi iepriekš minētā kompānija. Es tiešām ceru, ka par citiem līdzīgiem gadījumiem neesmu dzirdējusi ne tāpēc, ka tie tieši tāpat ir noklusēti, bet tāpēc, ka tādu nav bijis.

Ilze Šķietniece,
laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste