Pirms nedēļas mani uzcienāja ar mandarīniem. Tā smarža… Smarža, kas asociējas tikai ar Ziemassvētkiem. Acumirklī atmiņā atausa vairākas ainas. Pa biezu, gurkstošu sniegu ar tēvu un brāli ejam pēc eglītes. Ar mammu cepam piparkūkas, vārām zirņus. Vakarā kopā ar vecvecākiem dodamies uz dievnamu, kas tik pilns redzēts tikai Ziemassvētkos.

Bet, atgriežoties mājās, izrādās, ka tur jau kāds paviesojies – zem eglītes atstāts dāvanu maiss. Tiek dziedātas Ziemassvētku dziesmas, skaitīti dzejolīši, izpildīts pa kādam senču ticējumam. Tie ir svētki, kad pagāniskais mijas ar kristīgo, vecās tradīcijas ar jaunajām.

Taču veikalu plauktos par Ziemassvētkiem neatgādina mandarīnu kalni vien. Līdz 24.decembrim vēl krietns laiciņš, arī laika apstākļi uz tādām domām nemaz nevedina, toties tirgotāji arvien uzbāzīgāk mudina iegādāties dažādus sarkanus, zilus un baltus svētku atribūtus. Reklāma televīzijā skandina “Klusa nakts, svēta nakts”. Organizatori informē, ka Ziemupē 30.novembrī darbu sāks Ziemassvētku vecīša birojs. Šajā dienā būšot gan svētku tirdziņš, gan Pirmās Adventes dievkalpojums un svētku koncerts vietējā baznīcā. Mediju pārstāvji satraucas, ka Saeima grasījās izsludināt konkursu par egles piegādi vismaz tūkstoš latu vērtībā. Gan jau drīz parādīsies ziņas arī par lepnām ballēm un brangām prēmijām. Tiek vēstīts arī, ka Rīgā pašvaldības uzstādīto egļu būs uz pusi mazāk nekā pērn. Interesanti, vai Liepājas galvenā egle atkal sastāvēs no simtiem mazu kociņu?

Es negribu moralizēt par Ziemassvētku komercializēšanos. Tirgotājiem visi līdzekļi peļņai labi. Negribu apelēt pie varasvīru sirdsapziņas par dzīrēm mēra laikā. Negribu mudināt pašvaldības taupīt uz svētku rotājumu rēķina. Man tikai žēl, ka aiz visas šīs rosības pazūd svētku būtība. Tas, kas lika mūsu acīm iemirdzēties priekā, kad bijām mazi. Par to gan nekad nav par agru domāt. Arī tad, ja gaisa temperatūra kārtējo reizi pārspējusi Latvijas siltākās dienas rekordu.

Ilze Šķietniece,
laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste