Latvija ir mana dzimtene visādās nozīmēs – kā fiziski, tā garīgi un emocionāli. Es piedzimu Latvijā un šeit uzaugu.

Te notikuši daudzi un dažādi pārdzīvojumi, kas saistīti ar manu zemi.

Esmu kara laika bērns, tad pārdzīvojis pēckara grūtos laikus. Trīs gadus biju krievos jeb dienestā prom no Latvijas.

Atceros brīdi, kad atgriezos. Kad atbraucu un agrā septembra rītā nācu no stacijas, un soļoju pāri tiltam uz mājām.

Tad es sajutu Liepājas smaržu – kā vienā kokteilī smaržoja jūraszāles un kūpinātas zivis.

Tas manī atstājis aizkustinājumu uz visu mūžu.

Manai dzimtai savulaik nācās zaudēt mājas, zemi un visu citu, kas bija Rucavas pusē, bet tagad manas mājas pagalmā Liepājā nostiprināts desmit metrus augsts karoga masts.

Tajā plīvo Latvijas valsts karoga vimpelis.

Masts nāk no manas dzimtas mežiem, to atvedu no Rucavas. Ļoti to gribēju, jo tā ir saikne ar manu dzimtu un Latviju, ar zaudēto.

Bet tagad esmu priecīgs un lepns, ka Latvija ir neatkarīga valsts un mēģina savu neatkarību nostiprināt, aizsargāt. Kā arī pārvarēt zināmu slāņu mantrausību.

Vajadzētu vairāk dot savai valstij, nevis ņemt no tās.

Bet viss jau atkarīgs no katra paša iekšējās nepieciešamības, sajūtas.

Un to cilvēkā ieliek audzināšana ģimenē, skolā, apkārtējā vide un apstākļi, arī katras vietējās pašvaldības un valsts iestāžu attieksme.

Dzīvot, domāt, rīkoties valstiski – tā būtu jābūt, sākot no prezidenta un beidzot ar pašiem zemākajiem slāņiem. It sevišķi jau vidusslānim vajadzētu vairāk valstij dot un mazāk ņemt.

Te jādomā, un visu laiku ir viela pārdomām, kāpēc tik daudz latviešu tagad, brīvās Latvijas laikā, aizklīduši un dzīvo citās valstīs, ne savā dzimtenē.

18. novembri vienmēr esmu atzīmējis ģimenes lokā.

Arī tad, kad padomju gados to nedrīkstēja.

Man bija draugs vārdā Aleksandrs, kuram vārda diena tieši tajā dienā, tāpēc visādiem kontrolētājiem un pārmetumu izteicējiem mums bija atruna, ka svinam vārda dienu, tad viņiem mute bija ciet.

Ko vēlēt mums visiem Latvijas dzimšanas dienā? Pacietīgu darbu, lai mūsu zeme kļūtu vēl stiprāka un skaistāka. Lai pastāvētu vēl ilgi, ilgi. Vairāk tai dot un mazāk prasīt.

Imants Vismins, Goda liepājnieks, pirmais Liepājas valdes priekšsēdētājs atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.