Jāatgādina, ka pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir zemes nomniekam – ja tas zemes nomas līgumu ir reģistrējis pašvaldībā vismaz gadu pirms pirkuma līguma noslēgšanas dienas vai arī pirmpirkuma tiesības ierakstītas nomas līgumā, kas reģistrēts zemesgrāmatā, kā arī Latvijas Zemes fondam.

Šādi pircēji, kas pārsvarā ir mazas kompānijas, nekustamo īpašumu starpnieki, parasti atrod bieži vien veselības dēļ grūtā situācijā nonākušus cilvēkus gados, kam nepieciešama nauda, viņi zvana, sola, pierunā, raksta vēstules ar piedāvājumiem nopirkt zemi un tūlīt pat veikt samaksu.

Zemes īpašnieki bieži neapzinās, ka darījumi uz pircēju noteikumiem var būt neizdevīgi un riskanti.

Pirmkārt, bieži zeme šādā veidā tiek pārdota par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Cilvēki to nemaz nezina un, ļaujoties pierunāt, piekrīt neizdevīgiem darījumiem.

Piemēram, pavisam nesen reģistrēts gadījums, kad uzpircējs centās nopirkt vismaz 3000 eiro par hektāru vērtu zemi par apmēram 2000 eiro. Pēc neilga laika šie paši īpašumi parādās otrreizējā tirgū jau pavisam par citu cenu.

Uzpircēji, kas nodarbojas ar šādiem darījumiem, nav lauksaimnieki, bet gan ar nozari nesaistīti starpnieki.

Lai pirmpirkuma tiesības apietu, uzpircēji pierunā zemes īpašnieku sākumā pārdot tikai nelielu daļu īpašuma, teiksim, desmitdaļu zemes domājamo daļu. Tādā veidā pēc Civillikuma jaunais kopīpašnieks iegūst pirmpirkuma tiesības uz visu īpašumu, ar kuru tad pārdevējs vairs nevar rīkoties bez uzpircēja piekrišanas.

Ar zemes pārdevējiem noslēgtajos līgumos parasti nav pat atrunāts, kas tieši tiek pārdots, – kura īpašuma teritorija, nav pievienots reālās sadales līgums vai shēma, lai būtu skaidrs, ko pārdod un kas paliek līdzšinējam īpašniekam.

Uzpircēji parasti ar pārdevēju uzreiz slēdz arī līgumus par atlikušo domājamo daļu pirkšanu, bet pirkumam nepieciešamās pašvaldības atļaujas saņemšanai un darījuma reģistrēšanai zemesgrāmatā tiek iesniegts tikai pirmais līgums.

Šādā veidā zemes īpašnieks nonāk lamatās, kuras izliek krāpnieki, izmantojot zemes īpašnieku nezināšanu. Ja uz zemes ir māja, īpašnieks riskē zaudēt arī daļu no tās.

Te nepieciešams atgādināt, ka jau kopš 2015. gada darbojas Latvijas valsts Zemes fonds, kas par tirgus cenai atbilstošu samaksu iegādājas zemi no tiem īpašniekiem, kas to paši neapstrādā un vēlas pārdot. Tālāk jau fonds zemi iznomā tiem lauksaimniekiem, kas to apstrādās.

Pārdodot zemi Latvijas Zemes fondam vai lauksaimniekiem, pārdevējam nav jāmaksā 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma.

Taču starpnieki visbiežāk par to pārdevējus nemaz neinformē. Zemes fondā šobrīd jau ir vairāki gadījumi, kad cilvēkiem, kas pārdod savu lauksaimniecības zemi, nauda bija nepieciešama steidzami.

Ja šādu darījumu nebūtu pārņēmis Zemes fonds, izmantojot pirmpirkuma tiesības, un darījums būtu veikts ar sākotnējo pircēju, kas nav lauksaimnieks, pārdevējam vēlāk būtu bijis jāmaksā diezgan liels nodoklis. Ja nauda jau iztērēta, to samaksāt vairs nebūtu iespējams un cilvēks paliktu parādā valstij nodokļu maksājumu.

Ar lauksaimniecību nesaistītu starpnieku aktivizēšanās liek atkal atgādināt, ka īpašuma pārdošanā jāuzmanās uzticēties nejaušiem pircējiem un sludinājumiem, kas atrasti pastkastītēs.

Piedāvājumi ir jāpārbauda, un, ja pašam trūkst zināšanu, jāmeklē palīdzība pie lauksaimniecības zemes tirgus ekspertiem – Zemes fonda, jurista, sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja. Vismaz jāpainteresējas pie citiem lauksaimniekiem, kam ir zināšanas par zemes vērtību.

Ina Alksne, ”Altum” Latvijas Zemes fonda vadītāja