Intervija ar KEM Enerģētiskās ilgtspējas departamenta direktora vietnieci Ingu Iļjinu.

– Ar kādu nolūku un kā izveidota industriālo attīstības teritoriju karte?

– Sākotnējā ideja nāk no Atjaunīgās enerģijas direktīvas, kas nosaka pienākumu kartēt teritoriju atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām.

Uz šāda pamata vienojāmies ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru par kartes veidošanu.

Procesā sapratām, ka tā varētu būt noderīga arī stipri plašākam lokam,

arī attīstot jebkādu industriālu objektu.

Karte varētu sniegt projektu attīstītājiem, pašvaldībām un iedzīvotājiem ieskatu, kā teritorijas būtu attīstāmas nākotnē.

– Vai šo funkciju jau neveic pašvaldību izstrādātie teritorijas plānojumi?

– Zināmā mērā jā, taču pašvaldības mums ļoti lūdza veidot apkopojumu valsts līmenī. Pašlaik vietvarām, veidojot šos plānus, jāvēršas pie katras institūcijas atsevišķi un jājautā.

Kartē jau apkopoti dati no dažādām iestādēm, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes, dati par radariem.

Atjaunojot teritorijas plānu, pašvaldība var ieskatīties šeit un saprast, ka nav vērts paredzēt konkrētu teritoriju vienai tehnoloģijai, jo tur ir ierobežojumi un aizliegumi.

– Kāpēc svarīgi kopienām, uzņēmējiem utt. piedalīties konsultācijās?

– Sagaidām partneru iesaisti, jo varbūt kaut ko neesam pamanījuši, kaut kas palaists garām.

Svarīgi tas, ka nākamais solis ir noteikt paātrinātās apbūves teritorijas, kurās atjaunīgās enerģijas projektiem tiktu vienkāršotas prasības.

Izejot no šīm sarunām, sapratīsim, kur nākotnē varam izvēlēties šīs teritorijas.

– Daļa iedzīvotāju ir noraidoši pret šādiem projektiem. Vai tiks respektēts, ka konsultācijās cilvēki, iespējams, paudīs to, ko jau teikuši, ka manā pagastā, manā novadā – nē?

– Vēja parku izvietojuma izvēle ir un paliek ārpus ministrijas kompetences. Noteikšana paliek pašvaldību teritorijas plānos.

Šeit mēs nerunājam par pienākumu attīstīt tehnoloģijas, tikai pasakām, ka kādas teritorijas ir labvēlīgākas, ka tur redzam mazāk riskus dabai, iedzīvotāju komfortam vai ka ir piemērota infrastruktūra.

Mērķis nav pateikt, ka būvēsim šeit, obligāti un daudz, bet pateikt, ka vienas teritorijas ir piemērotākas nekā citas.

– Kā cilvēkiem sagatavoties šīm konsultācijām?

– Atnākt un teikt: “Nekādā gadījumā ne manā pagastā!” nebūs palīdzoši.

Mēs gribētu, lai cilvēki nāk ar ieteikumiem un argumentiem, kuras būtu tās vietas, kuras viņi redz kā piemērotas, bet citas – kā nepiemērotas.

Lai būtu konstruktīvs dialogs, nevis stingra nostāja, ka viss ir slikti.

Uzziņai

Dialogs par sākotnējās kartes piedāvājumu

Novembrī un decembrī notiks pusstundu garas individuālas konsultācijas tiešsaistē priekšlikumu un komentāru sniegšanai.

Konsultācijām var pieteikties kopienu pārstāvji, sociālie partneri, pašvaldības, nozaru pārstāvji, uzņēmēji, nozaru politikas veidotāji un pētnieki.

Pieteikšanās konsultācijām, rakstot uz [email protected]. Pēc pieteikuma saņemšanas KEM nosūtīs izvēlei pieejamos datumus un laikus.

Ar kartes piedāvājumu var iepazīties vietnē: https://www.meteo.lv/teritorijuriks.

Avots: KEM

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.