Intervija ar XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku komunikācijas vadītāju Ingu Vasiļjevu.

– Kāds ir iespaids par pirmo biļešu tirdzniecības dienu?

– Mēs esam ļoti gandarīti, ka cilvēkiem ir interese arī par pārējo nozaru koncertiem. Jo Dziesmu svētki jau nav tikai deju lielkoncerti vai koru lielkoncerti, noslēguma koncerts. Un šī lielā interese apliecina, ka arī pārējās nozares koncerti ir ļoti gaidīti.

– Kāpēc biļetes tirdzniecībā tiek laistas pakāpeniski, ne visas uzreiz?

– Šī gada biļešu tirdzniecība tiek organizēta, rūpīgi izvērtējot iepriekšējo svētku mācības. Ja atceramies, tad pagājušos svētkos biļešu tirdzniecība uz visiem pasākumiem sākās vienā dienā un vienā stundā. Tas bija ļoti liels intereses spiediens uz sistēmu, uz biļešu tirgotāju. Tas ir viens, kādēļ šoreiz iets cits ceļš.

Vēl nianse – vienmēr ir cilvēki, kurus interesē konkrēts kokļu mūzikas koncerts vai pūtēju orķestra koncerts, bet, ņemot vērā spiedienu uz deju koncertiem vai noslēguma koncertiem, šie cilvēki ļoti ilgu laiku pavadīja biļešu sistēmā un pie biļetēm netika.

Tāpēc šoreiz, lai vadītu šo pieprasījumu pēc biļetēm, tika nolemts nesākt visu vienā dienā, bet sadalīt pa trīs groziem –

sākot ar nozaru notikumiem, uz kuriem sākām pārdošanu pirmdien, šodien būs deju koncerti, savukārt piektdien būs divi vērienīgie koncerti Mežaparkā. Šādi mēs sadalījām cilvēkus pēc interesēm, pēc vajadzības utt. Pēc pirmdienas redzam, ka tas ir attaisnojies.

Lielāko noslodzi gaidām šodien un piektdien. Jo tirdzniecībā būs palaisti pieprasītākie pasākumi. Redzēsim, kā sistēma nostrādās. Pagaidām esam ļoti gandarīti, kā tiek organizēta biļešu pārdošana.

– Kasēs biļetes būs tikai no 22. maija. Vai par to nav saņemti pārmetumi?

– Protams, mēs esam ļoti dažāda sabiedrība, ar ļoti dažādām iespējām gan pieejai internetam, gan arī dažādu rocību.

Pirms pieņemt lēmumu, ka pirmā nedēļa būs tikai internetā, rūpīgi analizējām vispār biļešu tirgotāja pieredzi, pārdodot biļetes uz pasākumiem.

Un, pēc sniegtajiem datiem, faktiski vairāk nekā 95% biļešu, kas tiek pirktas uz kultūras pasākumiem, tiek pirktas tieši internetā. Tādēļ izšķīrāmies spert šo soli.

Cilvēkus, kuriem nav pašiem internets vai nav pieredze ar pirkšanu internetā, mēs aicinām lūgt palīdzību bērniem, kaimiņiem, draugiem, ir arī pašvaldības bibliotēkās brīvi pieejams internets. Ja ļoti vēlamies, tad jau vienmēr iespējas var atrast.

Turpinot par biļešu tirdzniecību, jāpiebilst, ka 22. maijā biļetes, kas nebūs izpirktas šonedēļ, nonāks arī kasēs, un līdz ar to tās varēs iegādāties. Bet no 12. jūnija mums ir plānots tāds kā otrais pārdošanas vilnis, kad visas iepriekšējā rezervācijā nenopirktās biļetes nonāks publiskajā tirdzniecībā gan internetā, gan kasēs.

– Pastāstiet par cenu politiku.

– Jā, tā ir, ka biļešu cenas, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, ir dārgākas. Ja skatāmies kopējo cenu amplitūdu, lētākās biļetes ir 5 eiro, tas ir tautas lietišķās mākslas izstādes apmeklējums,

dārgākās biļetes – 100 eiro, kas ir tikai uz diviem pasākumiem – noslēguma koncertu un deju lieluzvedumu.

Uz pārējiem koncertiem cenu amplitūda ir zemāka, bet arīdzan jāsaka, ka šīs dārgākās biļetes neattiecas uz visu Mežaparka estrādi, šajā cenu kategorijā ir tikai noteikta zona.

Var atrast biļetes par dažādām cenām: 20 eiro, 40 eiro, 50 eiro utt. Ar šīm cenām jau šobrīd var iepazīties “Biļešu paradīzes” mājaslapā. Var izpētīt zonas, cik kas kurā zonā maksā. Savukārt, piemēram, uz tādiem pasākumiem, kā bērnu un jauniešu vokālā ansambļa koncerts, biļešu cena ir, sākot no 7 eiro. Ļoti daudzos pasākumos biļešu cena ir, sākot no 15 eiro.

Ja pavērtējam tādā kopējā mūsu kultūras patēriņu tirgū, biļešu cenas, kas ir uz mūsu pasākumiem, vidēji atbilst tam, kādas ir arī citos kultūras pasākumos.

– Cenas bija jāceļ, jo…

– Galvenokārt ģeopolitiskās situācijas ietekmē ir ļoti pieaugusi inflācija. Lai nosegtu visas dalībnieku uzturēšanās Rīgā, dalībnieku ēdināšanas, svētku pasākumu tehniskās izmaksas, cenas nācās paaugstināt. Valsts nesedz visus ar svētku rīkošanu saistītās izmaksas.

Kopējā svētku budžeta summa ir 16 miljoni, bet valsts finansējums ir 9 miljoni. Pārējais jāsedz gan no biļešu ieņēmumiem, gan arī ieņēmumiem no citām pozīcijām.

– Vai arī citus gadus tika ierobežots biļešu daudzums, cik var vienā reizē iegādāties?

– 2013. gadā bija ierobežojums uz vienu pasākumu – 8 biļetes. Un, ņemot vērā to, ka 2013. gadā tiešām ļoti aktīvi darbojās tā saucamais “melnais tirgus”, tad, rīkojot 2018. gada svētkus, vienā pirkumā uz vienu pasākumu biļešu skaits tika samazināts līdz 4 biļetēm. Šo praksi turpinām arī šogad.

Uz vienu pasākumu nevar nopirkt vairāk par 4 biļetēm, bet kopējais biļešu skaits grozā vienā pirkuma reizē – vienā sesijas reizē – ir ne vairāk kā 20 biļetes.

– Ja es ieeju sistēmā no jauna, tad atkal varu nopirkt 20 biļetes?

– Jā, tā ir. Jo tā ir viena pirkuma sesija, viena pirkuma groza apmaksa.

Viens no argumentiem tomēr, lai mazinātu biļešu nonākšanu “melnajā tirgū”, ir šī biļešu tirdzniecība internetā pirmajā nedēļā.

Jo tomēr internetā pirktajām biļetēm izsekot var daudz vienkāršāk nekā kasē nopirktajām biļetēm. Katras biļetes pircējam internetā tomēr ir autentifikācijas dati, arī šis ir viens no instrumentiem, lai kaut kādā ziņā mazinātu gribu un vēlmi pārdot biļeti “melnajā tirgū”.

– Saeimas deputātiem privilēģijas uz biļetēm ir atņemtas?

– Šoreiz sistēma ir vēl vairāk vērsta uz to, lai pēc iespējas vairāk biļešu aiziet publiskajā tirgošanā. Tik tiešām Saeimas deputātiem nav nekādu privilēģiju. Ja iepriekšējos svētkos viņiem bija iespēja iepriekšējā rezervācijā iegādāties biļetes, tad šajā gadā viņiem šādas iespējas nav. Viņi, tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs, biļetes pirks publiskajā tirdzniecībā, ja vēlēsies.

Jāsaka, ka vispār iepriekšējās rezervācijas politika ir ļoti mainījusies. Jo šoreiz no visām iepriekšējās rezervācijas biļetēm gandrīz 80% aiziet pašiem dalībniekiem. Šogad pirmo reizi pēc daudziem gadiem ir ieviesta sistēma, ka katrs dalībnieks uz vienu savas nozares koncertu var sev rezervēt vienu biļeti. Tādiem mērķiem ir pieteikušies 33 tūkstoši dalībnieku, un 33 tūkstoši biļešu aizies pašiem dalībniekiem.

Šo iespēju dodam tā, lai svētku dalībnieku ģimenes loceklim vai draugiem, vai radiem būtu iespēja redzēt savējos dziedam, dejojam, muzicējam.

Savukārt 12% iepriekšējas rezervācijas aiziet daudzbērnu ģimenēm, atsevišķi ir arī autoriem, māksliniekiem. Bet, ja runā par ielūgumiem, tad ielūgumu procents šajos svētkos knapi pārsniedz 1%. Tas ir tikai autoriem, radošajām komandām, trim valsts augstākajām amatpersonām, Dziesmu svētku padomei, rīcības komitejai.

– Vai tiem, kas dzied korī, būs iespēja skatīt, piemēram, dejotāju koncertus?

– Jā, dalībniekiem būs iespējas apmeklēt diezgan daudzus koncertus bez maksas, tostarp atklāšanas pasākumu, zaļumballi, arī Mežaparkā noslēguma koncertu, lielkoncertu “Tīrums”.

Bet jāteic gan, ka pašu dalībnieku svētku grafiks ir tāds, ka fiziski dejotāji nevar paspēt noklausīties koristus un otrādi, jo pasākums notiek diezgan šaurā laika periodā. Līdz ar to krustoties nozarēm ir faktiski neiespējami.