Ilgstoši saglabājoties karstam un sausam laikam,
ugunsdzēsējiem ik dienas nākas dzēst sausās zāles ugunsgrēkus. Aizvadītajā
nedēļā ik dienas vidēji reģistrēti seši šādi ugunsgrēki.

Piemēram, 23.jūlijā dzēsti 34 ugunsgrēki, no tiem sešas
reizes dega sausā zāle, vienreiz meža zemsedzē un kūdra. 24.jūlijā reģistrēti
33 ugunsgrēki, tai skaitā sešas reizes dzēsta sausā zāle, četras reizes – meža
zemsedze. 25.jūlijā dzēsti 39 ugunsgrēki, tajā skaitā deviņi sausās zāles
ugunsgrēki, divreiz dega meža zemsedze.

Kaut gan, salīdzinot ar kūlas ugunsgrēkiem, platības nav tik
lielas, tomēr degošās zāles liesmas ir aizdedzinājušas arī elektrības stabus,
dārza mājiņas.

Pļavas un meži ir tik sausi, ka pietiek ar nevērīgi izmestu
nenodzēstu izsmēķi, lai no tā jau izceltos ugunsgrēks. Un diemžēl to cilvēki
mēdz darīt gan pastaigājoties un baudot dabu, gan arī braucot ar auto – izmet izsmēķi
pa braucošas automašīnas logu.

Maldīgs ir uzskats, ka sausās zāles vai meža zemsedzes
ugunsgrēks nav bīstams. Ikviens lauks beidzas vai nu pie kādas mājas, vai meža
un uguns liesmas ātri vien izplatās un var pārmesties tālāk. Meža zemsedzes
degšana, atstāta bez ievērības, var pārvērsties par nopietnu meža ugunsgrēku. Turklāt,
ja sāk degt kūdra, tad šādus ugunsgrēkus jau dzēš dienām un pat nedēļām ilgi.

Šajā laika periodā nereti ugunsgrēki izceļas arī
lauksaimniecības objektos, siena šķūņos, kaltēs. Par ugunsgrēka iemeslu var
kļūt visdažādākie apstākļi: neuzmanīga rīcība ar uguni un smēķēšana; dzirksteles
no traktoru, automobiļu un citas lauksaimniecības tehnikas dzinēju izplūdes
caurulēm (dzinēju izplūdes caurules netika apgādātas ar dzirksteļu
slāpētājiem); dzirksteles un berze, kas rodas svešķermeņiem sitoties pret
lauksaimniecības tehnikas ventilatoru spārniem, griežoties ventilatoru un
dzinēju vārpstām; bojāto elektrisko ierīču un instalācijas izmantošana; ugunsdrošības
noteikumu pārkāpumi, ierīkojot un ekspluatējot apkures ierīces; ugunsdrošības
noteikumu neievērošana, veicot ugunsbīstamus darbus; zibens.