Kritums ir dramatisks visā Latvijā un arī Eiropā. Viens no iemesliem ir iedzīvotāju novecošana – pieaug vidējais vecums, kā arī ģimenes tiek veidotas vēlu.

Kāpēc ir kritums? Cik gados parasti ir iespējams dzemdēt un kad dzemdēt? Tas, ka sievietes mūsdienās pārsvarā dzemdētu līdz 30 gadu vecumam, jau skaitās vecāki laiki:

ja bērniņš tagad rodas un dzimst sievietēm ap 30 gadu vecumu – tas vairs nav tik bieža parādība kā agrāk.

Dažreiz šādos gadījumos pat ir nācies dzirdēt tekstus: “Gadījās!” Tagad ļoti daudzas jaunās māmiņas dzemdē 40 un vairāk gadu vecumā.

Mūsdienu jaunatne visu dzīvē grib nokārtot vispirms un ap 30 gadu vecumu tikai sāk domāt par ģimeni un pirmo bērnu, un tad jau līdz 40 – labi, ja vēl līdz tam paspēj.

Ir arī daudz ģimeņu, kurām šajā vecumā jau ir bērni un pasaulē nāk otrie un trešie. Tiem, kuriem jau ģimene ir, viss ir labi un ģimenes aug plašumā – par ko ir prieks.

Jāņem vērā, ka mums ir demogrāfiskā krīze –

tagad tās māmiņas, kurām būtu jādzemdē, pašas ir dzimušas 90. gados, kad dzimstība gan Latvijā, gan Liepājā jau bija zema. Daļa no tām pēcāk izbrauca no valsts, tagad dzīvo ārzemēs.

Ar to gribu teikt, ka mums ir ļoti maza to sieviešu populācija, kas var laist pasaulē bērnus, un tādēļ ir jāpriecājas par katru sievieti, par katru ģimeni un mazuli, kas nāk pasaulē.

No 1999. gada un divtūkstošo sākumā dzimstība auga, tad pēc 2008. gada bija kritums, bet pēc pāris gadiem atkal līkne gāja uz augšu, bet no 2015. gada un līdz šim dzimstība tikai kritusies.

2024. gadā būs vēl dzimstība mīnusā –

tikko bija ziņa, ka oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kritums ir nevis vairs par dažiem procentiem, bet par padsmit!

Taču ir vēl viens būtisks faktors – vai tie jaunie cilvēki, kuri mūsdienās izveido ģimeni, grib kļūt par vecākiem un radīt bērnus?

Protams, var runāt par atbalstu no valsts puses, pašvaldības – pabalsti, dzīvokļi, vispārējā labklājība, bērnudārzi, skolas. Taču arī tad, ja tas viss ir, jaunā paaudze vēl padomās – vai to darīt vai ne, vai to vajag vai ne.

Kāpēc tā, kāpēc nav šīs vēlmes, pat ja ir visas iespējas domāt par ģimeni un bērniem – šis jautājums ir jāuzdod pašiem jauniešiem, jaunajai paaudzei – ko viņi domā un ko viņi ar šo vēlmi vēlas panākt?

Saprotu, ka mūsdienās jaunieši grib būt paši sev:

kāpēc man būtu jādara kaut kas tāds, ko negribu, ja ir labi ar sevi, kāpēc kaut ko sarežģīt?

Protams, nesaku to par pilnībā visiem, taču daļā jaunās paaudzes esmu novērojusi, dzirdējusi šādus uzskatus. Tāpēc jaunajā paaudzē jācenšas radīt ieinteresētību par ģimeni, bērniem.

Tāpat ir jāņem vērā un būtu vērtīgi izzināt, kā daļā Eiropas valstu, kur ir īsāki bērnu kopšanas atvaļinājumi nekā pie mums Latvijā, ir risinājuši bērnu pieskatīšanas jautājumu.

Vēl ir uzskats, ka zemo dzimstību savā ziņā radījusi arī ģeopolitiskā situācija.

Ir teiciens, ka agrāk kara laikā bērni dzima, taču tagad cilvēki ir ar citām domām.

Pozitīvais, ka, salīdzinot ar, piemēram, 80. gadiem, kad tika novērota augsta dzimstība, vienlaikus bija arī augsts pārtraukto dzemdību jeb abortu skaits – mūsdienās labi strādā informācija par kontracepcijas un izsargāšanās iespējām.

Inga Vēvere, LRS Dzemdību nodaļas virsārste

Uzziņai

Dzimušo skaits LRS:

• 2019 – 1045
• 2020 – 913
• 2021 – 971
• 2022 – 863
• 2023 – 789
• 2024 (19.12.2024.) – 672

Šogad oktobrī Latvijā mēneša laikā reģistrēto jaundzimušo skaits pirmo reizi ir mazāks par 1000 bērniem: reģistrēti 994 jaundzimušie, kas ir par 15,8% jeb 186 mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā mēnesī.

Avots: Centrālās statistikas pārvalde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.