Dati rāda, ka uz ceļiem notikušās smagās avārijas lielākoties ir dēļ pārsniegta braukšanas ātruma. Fotoradaru mērķis, protams, ir panākt, lai tiktu ievērots atļautais braukšanas ātrums, tādējādi izvairoties no iespējamiem negadījumiem. Es ticu, ka vidējais ātrums uz tiem ceļiem, kur radari tiks uzstādīti, arī samazināsies.

Kad 2009.gadā mūsu rīcībā tika nodota viena šāda ierīce, varēja just, ka autovadītāji piebremzē un šajā vietā brauc lēnāk.

Šogad pirmajā kārtā valstī paredzēts uzstādīt 15 pārvietojamos fotoradarus, nākamgad būtu jāsāk darboties visiem 160 fotoradariem, tostarp stacionārajiem. Domāju, ka ar 160 pietiek, savu artavu tie dos un pieļauju, ka vidējais ātrums samazināsies vēl. Pagaidām tas ir robežās starp 80-90 km/h.

Reāls ieguvums no radariem ir ne tikai tas, ka tie disciplinēs autovadītājus un mazinās negadījumu skaitu, bet arī fotoradari fiksēs tos, kuriem nav veikta tehniskā apskate un apdrošināšana. Manuprāt, tas ir papildus ieguvums. Protams, arī naudas faktors. Valsts policija cer no pārvietojamiem radariem iekasēt 200 tūkstošus latu, no kuriem 130 tūkstoši nonāktu valsts budžetā.

Nedomāju, ka policijai tādēļ būs mazāk darba, jo pārkāpēju ir ļoti daudz. Fotoradars tikai fiksē atļauto braukšanas ātrumu, taču mums ir pietiekami daudz agresīvo braucēju, tos, kuri neievēro luksoforus, jāizglīto arī gājēji, sevišķi tagad par diennakts tumšo laiku. Pēdējā laikā ir notikuši daudz negadījumu dēļ neapdomīgas apdzīšanas, frontālas sadursmes ar pretimbraucošajiem. Ar tādiem cīnīsimies vairāk.

Pirms vairākiem mēnešiem kopā ar uzņēmumu pārstāvjiem, kuri radarus uzstāda, aplūkojām iespējamās vietas Liepājas iecirkņa teritorijā, kur šīs ierīces varētu atrasties. Uz autoceļa A9 skatījām posmu no Skrundas līdz Liepājai, tad vēl uz Grobiņas un Nīcas pusi. Taču pagaidām manā rīcībā nav informācijas, kad radaru uzstādīšana varētu sākties.

Kā zināms, tas nebūs noslēpums, kur tiks izvietoti stacionārie radari, taču jāpatur prātā, ka būs arī mobilās ierīces. Tās varēs tikt uzstādītas jebkurā vietā, kur ceļu specifikācija to atļaus – kur nav līkumu, kalnu, bet taisns posms. Un brīnošas zīmes, kādas būs stacionārajiem 150 metrus uz vienu un otru pusi, netiks uzstādītas. Vai nebūtu labāk, ja vispār netiktu atklāts, kurās vietās radari atrodas? Domāju, ka autovadītāju disciplinētību varēs panākt arī ar pārvietojamiem, jo visu laiku būs jābūt uzmanīgiem, nevarēs zināt, kur tas atrodas. Stacionārie ir vairāk kā prevencijas līdzeklis.

Fotoradariem praktiski mīnusus neredzu. Redzēs, kā veiksies tiesu praksēm, jo pieļauju, ka daudzi pieķertie šos lēmumus vēlēsies apstrīdēt.

Fotoradari ir normāla prakse arī citās valstīs. Cik ir braukts cauri Polijai, praktiski katrā apdzīvotā vietā ir šīs ierīces. Arī Lietuvā. Tā kā domāju, šīs sistēma strādā un strādās arī pie mums.

Ingus Ukstiņš,
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes
Satiksmes uzraudzības rotas komandieris