Pēdējo mēnešu – jūnija un jūlija – laikā teju katru dienu
policija saņēmusi pa kādam iesniegumam par nozagtu velosipēdu. Tas ir daudz,
līdz ar ko izvēršas nopietna problēma šajā jomā.

Velosipēdu zagļi nesnauž. Taču arī paši divriteņu īpašnieki
nereti ir bezatbildīgi – noliek savus braucamos, piemēram, kāpņu telpā,
nepieslēdz tos. Tas ir bezatbildīgi, ja velosipēds vienkārši stāv, jebkuram brīvi
pieejams.

Policijā saņemtie iesniegumi rāda, ka visbiežāk velosipēdi
tiek nozagti pie tirdzniecības vietām, kā arī no kāpņu telpām, ratiņtelpām u.c.
vietām, kur velosipēdi tiek atstāti uz nakti. Turklāt lielākā daļa pazudušo
velosipēdu bijuši atstāti nepieslēgti un nepieskatīti.

Sabiedrībai būtu jābūt modrākai, un redzot to, ka, piemēram,
aizdomīgas personas grozās ap velosipēdiem, vajadzētu pievērst uzmanību un
ziņot par redzēto, tādējādi sniedzot palīdzību policijai.

Lai atklātu velosipēdu zādzības, policijai jāiegulda
laikietilpīgs darbs. Teju vai kāds velosipēds jānoliek kā ēsma un jāgaida,
kamēr ieradīsies potenciālais zaglis, lai viņu pieķertu.

Ja velosipēds pazudis no kāpņutelpas vai nozagts pie
veikala, policijai ir teju neiespējami to atrast, jo lielākajā daļā gadījumu
nozagtie velosipēdi tiek izārdīti, lai tos iztirgotu detaļās, vai arī pārkrāsoti,
līdz ar ko ir grūti pierādīt, ka uzietais ir tas velosipēds, kas nozagts
konkrētam cilvēkam.

Izņēmumi ir gadījumi, kad tiek aizturēti zagļi vai zagļu
grupas, pie kuriem tiek atrasti aizdomīgi velosipēdi. Tad policija lūdz
sabiedrības palīdzību velosipēdu atpazīšanā.

Turklāt problēmu rada arī tas, ka zagļi velosipēdiem izvīlē
rāmja numurus. Kaut arī velosipēda īpašniekam ir dokumenti, kuros norādīts
rāmja numurs, pēc kā varētu atrast pazudušo divriteni, reāli to nevar izdarīt,
jo numurs uz braucamā rāmja vairs nav redzams.

Protams, ir tikai apsveicami, ka cilvēki, iegādājoties
velosipēdus, tos reģistrē CSDD datu bāzē. Taču zagļu izdoma, likvidējot rāmja numurus,
attīstās, līdz ar ko no velosipēda nozagšanas nepasargās arī tā reģistrācija.  

Lai nekļūtu par zagļa upuri, divriteņa īpašniekam jāizvērtē,
kur savu velosipēdu atstāt. Es, piemēram, savu velosipēdu cenšos vispār neatstāt
uz ielas – tas tiek glabāts dzīvoklī. Taču, ja tomēr nākas velosipēdu atstāt uz
ielas, ir jāizvērtē, kādi ir drošības pasākumi, ko velosipēda īpašnieks var
veikt, lai braucamais netiktu nozagts ar visām ķēdēm, saslēdzējiem utt.

Ja velosipēda īpašnieks iegādājies saslēdzēju, kura vērtība
ir pāris eiro, drošības nebūs nekādas. Zaglim tā būs teju kā sviestmaize – ar standziņām
vienā mirklī pārkniebs trosīti un aizbrauks velosipēdu. Tāpēc, ja iegādāts
dārgāks velosipēds un saimnieks apzinās tā vērtību, jāizvērtē drošības pasākumi
un jāiegādājas nopietnāki pretaizdzīšanas līdzekļi. Vai arī velosipēds
jāpieskata – nevar to atstāt bez uzraudzības, cerot: gan jau nekas slikts
nenotiks.

Ja velosipēds publiski pieejamā vietā nav pieslēgts, tas ir
ikvienam brīvi pieejams, tad var uzskatīt, ka tas jau ir paņemts un aizbraukts.
Pašam ir jārūpējas par to, lai īpašums netiktu nozagts. Gluži tāpat, kā ar auto
– nevajag salonā redzamā vietā atstāt vērtīgas mantas, lai neiekārdinātu zagli.