Mūsu biedrība darbojas 18 gadus, administrējam vairākus ES fondus. Sākām ar programmu LEADER, pēc tam mums uzticēja daļu no Eiropas Jūrlietu zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) aktivitātēm.

Ja pirmā ir tikai lauku teritorijas programma, tad EJZAF aktivitātes var īstenot arī Liepājā; bet sabiedrībā to bieži sauc arī par zivju LEADER.

Līdz šim LEADER finansējums bija aizsargāts Eiropas līmenī – tam  paredzēja vismaz 5% no kopējā lauku attīstības budžeta.

Jaunajā piedāvājumā vairs šīs drošības nav – minimālā summa programmas īstenošanai nav noteikta, turklāt tās pieeja ir ielikta kopējā finansējuma “grozā” ar daudzām citām nozarēm – infrastruktūru, transportu, pašvaldību vajadzībām un citām.

Tas nozīmē, ka programma tieši konkurē ar daudz lielākiem un politiski ietekmīgākiem sektoriem.

Ja lēmumu pieņemšanas brīdī nebūs cilvēku, kuri izprot lauku specifiku un redz vietējo kopienu nozīmi, šī joma tiks atstāta novārtā. Tāpēc vēršam sabiedrības, politiķu, pašvaldības un citu uzmanību uz LEADER nozīmīgumu teritorijas attīstībā.

Turklāt arī piekrastes attīstību un zivsaimniecību atbalstošā EJZAF fonda finansējums vairs nav skaidri iezīmēts, pat tiek samazināts.

LEADER programma nav tikai ES finansējums, tā ir viena no retajām iespējām, ka lēmumus pieņem uz vietas – pašvaldībās, pilsētās, pagastos. Tieši tur, kur cilvēki vislabāk zina, kas viņiem vajadzīgs.

LEADER pieeja dod iespēju iedzīvotājiem pašiem noteikt sava pagasta, novada attīstības prioritātes, programma ir Eiropā atzīta metode, kā veicināt sabiedrības līdzdalību, attīstīt uzņēmējdarbību laukos, veicināt kopienu sadarbību.

Latvijā ir 33 partnerības, kuras strādā, lai veicinātu lauku iedzīvotāju aktīvu līdzdalību savas teritorijas attīstībā.

Finansējuma samazināšana programmā vai pat tās likvidēšana būtiski ietekmētu novadus.

Pirmkārt, samazinātos attīstības tempi, iedzīvotāju iniciatīvas saruktu, tiktu bremzēta kopienu attīstība, jo ar LEADER palīdzību iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji laukos īsteno savas idejas.

Programma ir vienīgais instruments mazajiem uzņēmējiem, lai uzsāktu biznesu, attīstītu ražošanu, pakalpojumus. Izmaiņas kopumā nozīmētu mazāk darba vietu, lielāku iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem.

LEADER bieži vien ir liels atbalsts NVO darbībai, piemēram, sporta un kultūras biedrībām.

Dienvidkurzemē ar programmas atbalstu deju kolektīvi, kori ir sapucēti tautas tērpos, mazajās pilsētās un pagastos izveidota sporta aktivitātēm piemērota vide.

Savu biznesu ar šo atbalstu uzsāka populārās kafejnīcas “Dzintariņš” Bernātos, “Cafe uz riteņiem” Grobiņā, “Čill Hause” Cīravā un citas.

Nīcas siera ražošana arī ir uzsākta ar LEADER atbalstu, izveidotas vairākas auto remontdarbnīcas, radītas daudzas jaunas tūrisma mītnes ne tikai piekrastes teritorijā, bet arī iekšzemē, piemēram “Bārtas krasts”, “Ods”, “Vāveru dīķis” un citi.

Programma atbalstījusi koka pārstrādes uzņēmumu attīstību, lauksaimniecības produktu pārstrādi gan Durbē, gan Bārtā.

Viens no pēdējiem ražotājiem, kas saņēma finansējumu, ir “Bārtas alus”. Lielu popularitāti ir ieguvis Grobiņas tenisa klubs “KPK”.

Es varētu saukt un saukt, nemaz vēl nepieminēju sabiedriskā labuma projektus Dienvidkurzemē.

Man šķiet būtiski, ka LEADER programma vairāk nekā 20 gadus ir devusi iespēju vietējiem iedzīvotājiem pašiem lemt un rīkoties, atbalstījusi uzņēmējus, biedrības, pašvaldības, to sadarbību.

Tāpēc satraucamies, ka šo finansējumu var samazināt vai novirzīt citiem mērķiem.

Tas jāsaglabā kā atsevišķs atbalsta instruments, un ir būtiski turpināt uzticēties vietējām rīcības grupām.

Ja vēlamies dzīvus laukus, aktīvus iedzīvotājus, aktīvas biedrības, viedos ciemus, kopienas, tad LEADER programma ir ļoti būtiska.

Inita Ate, biedrības “Liepājas rajona partnerība” vadītāja

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.