Intervija ar Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktori Intu Korņējevu.

– Kāds ir pētījuma mērķis?

– PISA pētījumus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā veic Latvijas Universitātes (LU) Izglītības pētniecības institūts.

Saskaņā ar pieejamo informāciju LU mājaslapā, OECD PISA testa uzdevumu un aptauju īstenošanas mērķis ir noteikt skolēna kompetenci izmantot izglītības procesā iegūtās zināšanas un prasmes reālai dzīvei pietuvinātās situācijās, konstatēt skolēnu gatavību mācīties, turpināt izglītību un būt sekmīgiem sabiedrības locekļiem.

OECD PISA rezultāti tiek plaši izmantoti OECD, ES un ANO darbā valstu izglītības sistēmu kvalitātes novērtēšanas, izglītības attīstības un izglītības politikas rekomendāciju izstrādes jomā.

– Cik skolēnu no jūsu skolas piedalās pētījumā, un kā tas praktiski notiek?

– Mūsu skolā tests plānots 8. aprīlī no pulksten 8.30 līdz 13, ieskaitot paredzētos laikus starpbrīžiem.

Pēc nejaušības principa mūsu skolas izlasē iekļautajiem 2009. gadā dzimušajiem 38 skolēniem būs jāizpilda datorizēts tests, kurā iekļauti lasīšanas, dabaszinātņu, matemātikas un mācīšanās digitālajā pasaulē uzdevumi.

Pēc testa aizpildīšanas skolēni tiks lūgti elektroniski aizpildīt aptauju.

Spriežot pēc iepriekšējos pētījumos aptaujāto skolēnu atbildēm, viņiem šķiet, ka jautājumi ir kļuvuši grūtāki.

Atsevišķi analizēt pētījumā iekļautos uzdevumus neesam tiesīgi, jo tā ir konfidenciāla informācija.

Pētījuma norises nodrošināšana skolā atbilstoši instrukcijām ir darbietilpīgs process gan pirms pētījuma veikšanas, gan pētījuma laikā.

– Pastāstiet par gatavošanos vairāk!

– Sākotnēji skolas datorlaborantam bija jāpārbauda, vai visos pētījumam paredzētajos datoros ir nepieciešamās tiešsaistes platformas.

Lai pētījums noritētu atbilstoši visām instrukcijām, ir jāizkārto brīvi divi datorkabineti, kā arī jānodrošina skolotāji, kuri vadīs šo procesu.

Līdz ar to nepieciešams veikt stundu izmaiņas – gan no telpu noslodzes viedokļa, gan arī no minēto skolotāju darba slodzes viedokļa.

Tā kā pētījumā ir iekļauti skolēni no četrām klasēm, tad šo klašu mācību darbs skolotājiem ir jāpārplāno, jo vidēji katrā klasē nebūs klātesoši aptuveni deviņi skolēni.

Būtiski atzīmēt, ka arī šo klašu audzinātājiem jāiesaistās, lai visi pētījumā iekļautie skolēni ierastos. Pretējā gadījumā, ja nebūs nepieciešamais skolēnu dalības līmenis (vismaz 86%), būs nepieciešams pētījumu veikt atkārtoti.

Esam jau informējuši šo skolēnu vecākus un lūguši vecāku atbalstu un sapratni šī pētījuma sekmīgai norisei.

Testa administratoram ir skolēniem jāsagatavo un jāizdala lietotājvārds un parole. Pie tam – testa novadīšana jāveic stingri pēc skolēnu testēšanas platformas instrukcijas un testa vadīšanas scenārija.

Kļūdīties nedrīkstam, jo tad pētījums var neizdoties.

Nobeigumā ir arī skolēnu aptauja, kura būs anonīma.

– Vai arī citus gadus esat piedalījušies šajā pētījumā?

– “PISA 2025” ir devītais no PISA pētījumu cikliem, kas notiek kopš 2000. gada. “PISA 2025” izmēģinājums bija 2024. gadā, bet pamatpētījums notiek šogad.

Mūsu skola gan izmēģinājuma, gan pamata pētījumos piedalās kopš 2000. gada.

Sākotnēji testus un aptaujas skolēniem bija jāpilda papīra formātā, pēdējos gadus tas tiek veikts elektroniski.

Ar katru pētījumu tā veikšanas nosacījumi, t.i., instrukcijas, paliek sarežģītākas un darbietilpīgākas.

– Pētīs skolēnu sniegumu matemātikā, lasīšanā, dabaszinātnēs. Skaļi plašsaziņas līdzekļos izskanēja par skolēnu zemajiem lasītprasmes rezultātiem, arī matemātikā sniegums samazinājies, liecina iepriekšējais pētījums.

– Ar pētījumu rezultātiem kopš 2006. var iepazīties IZM mājaslapā. Šis nav viennozīmīgi komentējams jautājums.

Apgalvojums par skolēnu zemajiem lasītprasmes rezultātiem un to, ka sniegums matemātikā ir samazinājies, ir patiess, tomēr stipri vienkāršots.

Analizējot situāciju, jāņem vērā arī citu pētījumā apskatīto faktoru klāsts un secinājumi, piemēram, mācību materiālu pieejamība, finansējums skolēnu apmācībai, sociāli ekonomiskais stāvoklis, sabiedrības vērtības, attieksme pret izglītību, likumdošana u.c. faktori.

Dabā, arī izglītībā, darbojas “cēloņu – seku” likums. Skolēnu sniegums ir ļoti cieši saistīts ar visu, kas notiek sabiedrībā.

– Komentējot iepriekšējo pētījumu, iesaistītie norādīja – jūtams, ka 9. klasē galvenais, uz ko fokusējas, ir eksāmeni. Un, kamēr tas būs galvenais mērķis, uz ko skolotāji strādās, jaunieši, kas varētu būt labāki, paliek novārtā.

– Nepiekrītu, ka galvenais, uz ko savā darbā fokusējas skolotāji, ir eksāmenu rezultāti, tomēr nevaru nepiekrist tam, ka liela daļa sabiedrības izglītības kvalitāti skolās saprot tikai ar augstajiem eksāmenu rezultātiem. Veidojot dažādus skolu reitingus, balstās uz tiem.

Eksāmenu rezultāti ir tikai viens neliels faktors no daudziem, kas realitātē nosaka skolas darba kvalitāti.

Mūsu skolā audzēkņiem ir plašas iespējas attīstīt savus talantus un sasniegt augstus rezultātus gan mācību stundās, gan konsultācijās, gan ārpusstundu nodarbībās.

Tie, kuriem izglītība ir patiesa vērtība, un tiem, kuri saprot, ka, lai sasniegtu augstu rezultātu, ir jāiegulda gan laiks, gan darbs, arī tos sasniedz.

Izglītības ieguve ir sadarbība, nepārtraukta mijiedarbība starp skolotājiem, skolēniem, vecākiem un arī sabiedrību kopumā, katram ir jāuzņemas sava atbildības daļa.

Kamēr atbildība tiks uzlikta tikai skolotājiem, lielā mērā ignorējot citus ne mazāk svarīgus aspektus, tajā skaitā skolēnu atbildību par mācīšanos kā procesu un izglītību kā vērtību, ļoti grūti būs iegūt augstākus rezultātus.

Uzziņai

OECD PISA piedalās:

• Draudzīgā aicinājuma vidusskola;
• Dzintara vidusskola;
• Jāņa Čakstes vidusskola;
• Katoļu pamatskola;
• Liedaga vidusskola;
• Oskara Kalpaka vidusskola;
• Raiņa vidusskola;
• Rietumkrasta vidusskola;
• Liepājas Valsts ģimnāzija;
• Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola;
• RTU Liepājas Jūrniecības koledža.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde