Pavasaris
parasti ir laiks, kad cilvēki vēlas vairāk laika pavadīt ārpus
telpām, un bieži vien arī uzsāk dažādas sportiskās
aktivitātes, piemēram, skriešanu. Lai entuziasms ātri nepazustu,
to vajadzētu sākt lēnām un prātīgi. Patīkamāk ir skriet brīvā
dabā un iesācējiem sākumā labāk kombinēt skriešanu ar iešanu.

Var
pastaigas solī aiziet līdz savai izvēlētajai skriešanas trasei,
tad paskriet neilgu laiku un atkal pāriet uz soļošanu. Sākumā
nevajadzētu skriet vairāk par desmit minūtēm, savukārt pēc
laika, kad organisms būs pieradis, vairs jau nevajadzēs soļot, bet
izvēlēto maršrutu varēs arī noskriet.

Galvenais
ir skriet ar baudu, tad entuziasms nezudīs. Es ieteiktu skriet
skaistā, saulainā laikā – pavasaris, manuprāt, pats par sevi
jau cilvēkiem liek vairāk iziet ārpus mājas. Protams, bieži vien
iedvesma cilvēkiem zūd, jo ir saspringts darba laiks, tad neiziet
vienu, otru dienu paskriet un ātri vien cilvēki arī atmet domu par
aktīvu dzīvesveidu.

Apņemšanos
sākt aktīvāk sportot var palīdzēt realizēt arī citi domubiedri
un aktīvisti. Ja norunāta kāda tikšanās, tas stimulē kopēju
mērķu sasniegšanai – kāds vienkārši vēlas fiziskas
aktivitātes savam priekam, kāds grib gatavoties sacensībām. Ja
domubiedru lokā ir arī citi aktīvisti, tad rodas vēlme arī tāpat
vien, kompānijas pēc iziet ārā un paskriet ,vai veikt kādas
citas sportiskas aktivitātes.

Šādi
domubiedri būtu ļoti vērtīgi arī cilvēkiem, kuri vēlas
cīnīties ar lieko svaru, vai ārsts nozīmējis kādas fiziskās
aktivitātes veselības uzlabošanai. Ja ir sarunāta konkrēta
tikšanās vieta un treniņa laiku, tas palīdz neatkāpties un
nenovirzīties no mērķa. Tāpat, lai nekļūtu garlaicīgi, iesaku
mainīt trases pa kurām skriet. Mums Liepājā ir ļoti plašas
iespējas – var skriet pa parku, gar jūru, izskriet kādu kāpu
taciņu, vajag tikai izdomu.

Tiem,
kam skriešana nepatīk, vai veselības stāvoklis to neļauj darīt,
ir citas ļoti labas alternatīvas, piemēram, nūjošana. Tā ļoti
labi nostiprina ķermeņa augšdaļas muskulatūru, tāpat svaigais
gaiss palīdz uzlabot veselības stāvokli. Mums ir ļoti labi
nūjošanas instruktori biedrībā “Nūjo ar vēju” un
pirmajās reizēs noteikti vajadzētu konsultēties ar viņiem, lai
iemācītos pareizi nūjot. Nūjošanas treniņš būs efektīvs un
lietderīgs tikai tad, ja to darīs pareizi.

Tāpat
riteņbraukšana ir ļoti laba alternatīva. Arī braukšanu uz darbu
un mājās no darba ir sava veida izkustēšanās, lai mēs nekļūtu
pavisam mazkustīgi. Ļoti laba un vērtīga lieta ir arī baseins,
jo peldēšana atslābina un atbrīvo visas muskuļu grupas. Tāpēc,
ja ir iespēja vismaz reizi nedēļā apmeklēt baseinu, to vajag
izmantot.

Man
pašai fiziskās aktivitātes un skriešana dod lielu gandarījumu. Ar
skriešanu aizraujos nu jau gandrīz 18 gadu,
to sāku darīt jau bērnībā. Mums katram vajadzētu pasekot līdzi,
cik laika mēs pavadām svaigā gaisā, nevis darbā vai mājās pie
televizora. Nereti cilvēki veselas piecas dienas tā arī neiziet
ārā, ja neņem vērā pavadīto laiku ceļā uz darbu un mājās.
Cilvēks pēc dabas ir slinks un viņam nepatīk vienkārši iet kaut
kur tāpat vien, tāpēc to vajag apvienot ar kādu aktivitāti –
skriešanu, braukšanu ar riteni vai citām fiziskām nodarbībām.

Lai
sevi uzturētu formā, ikdienā nav pat jāskrien gari kilometri,
pietiek ar īsu skrējienu un vingrošanu. Tas ļoti uzlabos cilvēka
pašsajūtu un nebūs vairs jāpērk dārgas zāles aptiekās. Pēc
garas darba dienas, bieži cilvēki sūdzas par galvassāpēm, bet
pietiek iziet ārā paskriet, kad asinsrite atjaunojas un galvassāpes
pazūd kā nebijušas.

Visgrūtāk
ir sevi piespiest sākt kaut ko darīt, bet ,kad kāda lieta ir
paveikta, tikai tad spējam to novērtēt. Kamēr nebūsi
pamēģinājis, nevari zināt kā tas būs. Tāpēc katram pašam ir
jāizdara secinājumi un jāsaprot, kas ir piemērotākais viņam.