Agri no rīta pie portāla durvīm klauvēja vīrietis. Viņš
rokās turēja kāda cita vīrieša dokumentu kaudzīti – vadītāja apliecību,
vairākas bankas kartes utt. Un lūdza portālu palīdzēt atrast dokumentu
saimnieku – dokumentus vīrietis bija atradis, tīrot kādu daudzdzīvokļu ēkas
pagrabu mūsu pilsētā. Iespējams, dokumentu īpašnieks pazaudējis maku, tikpat
iespējams – viņam tas nozagts. Ļaundaris vai maka atradējs, visticamāk,
piesavinājies naudu, bet dokumentus izmetis.

Portāla darbinieki, tāpat kā dokumentu atradējs, ļoti labi
saprot atraduma īpašnieku – dokumentu zudība ir ne tikai nepatīkama un sagādā
galvassāpes, tāpat laiku un ievērojamus līdzekļus taču prasa dokumentu
atjaunošana.

Sazinoties ar dokumentu īpašnieku, uzzinājām, ka zudība
notikusi pirms aptuveni diviem gadiem. Kaut arī vīrietis atzina, ka visus
dokumentus jau atjaunojis, viņš neslēpa priecīgu izbrīnu: ”Izrādās, ir vēl
godprātīgi cilvēki uz šīs pasaules.”

Šis nav pirmais gadījums, kad portālā vēršas godprātīgi
liepājnieki, kuri ar medija palīdzību vēlas uzmeklēt nozaudētu dokumentu un
mantu īpašniekus. Pērn kāds liepājnieks ar portāla palīdzību meklēja un atrada
nozaudēta maka, kurā atradās gan nauda, gan vīrieša dokumenti – tiesības,
bankas kartes u.c., īpašnieku. Vārdiem pat grūti izteikt, cik priecīgs bija
nozaudētā maka saimnieks – viņam tas bija izkritis no kabatas, pie bērnudārza
iekāpjot automašīnā. Pateicoties godprātīgajam maka atradējam, vīrietim
izpalika izdevumi par dokumentu atjaunošanu.

Tāpat pērn bija gadījums, kad kāds godprātīgs liepājnieks,
piegājis pie viena no bankomātiem mūsu pilsētā un ieraudzījis, ka iepriekšējais
bankomāta lietotājs nav paņēmis naudu, to nevis iebāza kabatā, bet gan devās
taisnā ceļā uz policiju, kur nodeva naudu, lai likumsargi atrastu tās īsto
saimnieku.

Bijuši arī vairāki gadījumi, kad ar mediju palīdzību
godprātīgi pilsoņi meklē atrastu atslēgu saišķu, somiņu u.c. mantu īstos
saimniekus. Un lieki piebilst, cik laimīgi ir nozaudēto mantu saimnieki.

Pēc šādiem gadījumiem ne reizi vien esmu klaušinājusi
liepājniekus: kā viņi rīkotos situācijā, ja atrastu naudu, svešu maku,
dokumentus vai mobilo tālruni. Protams, ir bijuši gadījumi, kad uzrunātie
godīgi atzinuši, ka atradumu paturētu sev. Vēl kāds atzinis, ka rīkotos
atbilstoši situācijai. Proti, ja pašam kabatā būtu vien pāris eiro, tad,
atrodot maku ar prāvu ”zutni” tajā, visticamāk, naudu paturētu, jo uzskatītu
atradumu par debesu dāvanu. Lielākā daļa uzrunāto gan, dažs arī pēc ilgākām
pārdomām, atzinuši, ka tomēr censtos atrast lietas īsto saimnieku.

Manī šādi gadījumi, kad godprātīgi ļaudis meklē netīšām
uzietu mantu īstos saimniekus, raisa divējas jūtas. No vienas puses
viennozīmīgi ir prieks, ka joprojām mūsu vidū ir godprātīgi cilvēki, kuri
nevēlas iedzīvoties uz citu rēķina, spēj saglabāt cilvēcību.

No otras puses tomēr raisās skumjas, ka joprojām ir ļaudis,
kuri nespēj turēties pretī kārdinājumam. Viņi aizbildinās, ka atrasts jau
neesot zagts. Labi, neapelēšu pie baušļa: Tev nebūs zagt! Taču man šādās
situācijās vienmēr iešaujas prātā visskumjākās domas. Kur ir garantija, ka
cilvēks, nozaudējis savu vadītāja apliecību, nepaliks bez darba un līdz ar to
nespēs apgādāt ģimeni? Un var taču būt, ka atrastajā makā esošie desmit vai
divdesmit eiro ir maka īpašnieka pēdējie līdzekļi, bet kuriem viņa ģimene
turpmākos vakarus būs spiesta iztikt bez vakariņām…