Kopš laiks kļuvis siltāks un pavasarīgāks, aizvien vairāk
ļaužu brīvajā laikā dodas ārā no telpām. Brauc ar velosipēdiem, nūjo, vienkārši
pastaigājas. Tikai apsveicami – tādējādi taču vārda vistiešākajā nozīmē ievelkam
plaušās svaiga gaisa malku, izkustamies.

Diemžēl pretim stājas negācijas, ar kādām aktīvā dzīvesveida
piekritējiem nākas sastapties un par ko viņi aktīvi dalās ar portālu. Par to,
ka pa veloceliņu brīvdienās tā pārapdzīvotības dēļ nav iespējams normāli
pārvietoties sūdzas ne tikai skrējēji, bet pat tie, kuri vienkārši devušies
pastaigā. ”Tantes pa četrām piecām blakus slāj visa veloceliņa platumā. Ja
centies tikt garām, vēl rājas,” tā kāda liepājniece.

”Gājējus reizēm pat apbraukt nav iespējams,” līdzīgu
viedokli pauž kāds sirms velobraucējs: ”Bet vēl sliktāka situācija ir ar savā
vaļā skrejošajiem dažāda izmēra suņiem. Tas, ka jābūt ļoti uzmanīgam, lai kādu
uz veloceliņa pēkšņi izskrējušu četrkāji nenotriektu, vēl ir nieks. Viendien
divi iereibuši vīrieši savus suņus, kas bija bez pavadām, man vienkārši uzrīdīja.”

Atliek piekrist gan skrējējiem, gan velobraucējiem, ka
veloceliņš, kas iet paralēli jūrmalai, brīvdienās nav lietojams. Lieldienu
brīvdienās pārliecinājos, ka gājēji pilnībā ignorē to, ka puse celiņa paredzēta
gājējiem, bet otra puse velobraucējiem. Lēnā solī cierē visa veloceliņa platumā
un krata dūri pedāļu minējiem, kuri atļaujas patrinkšķināt braucamā zvaniņu.

Protams, velosipēdistiem, braucot pa veloceliņu, jābūt ļoti
uzmanīgiem, jo ik mirkli uz celiņa var izskriet mazulis. Taču kādēļ gan
velosipēdistiem, kuri brauc pa viņiem paredzēto joslu, nemitīgi būtu jāstreso
par suņiem, kuri, reizēm pat zobus šņakstinot, pēkšņi izlec ja ne priekšā, tad
blakus, ja noteikumi strikti nosaka: suņiem pilsētā jābūt pie pavadas?

Atliek piekrist Pašvaldības policijas priekšnieka
vietniekam, ka daļa veloceliņa lietotāju ziemas laikā piemirsuši noteikumus, ka
puse veloceliņa pienākas braucējiem, otra puse – gājējiem. Tāpat viņam ir
simtprocentīga taisnība, ka daļai kājāmgājēju, kuri nekad nav minuši velosipēda
pedāļus vai stūrējuši auto, būtu jāiemācās elementārākie satiksmes noteikumi,
lai korekti iekļautos satiksmē uz veloceliņa.

Cerams, ka situāciju uz veloceliņa uzlabos Pašvaldības
policijas velopatruļu parādīšanās, kas gaidāma jau tuvākajā laikā, iespējams,
jau nākošnedēļ. Jo, lai arī cik nievājoša nebūtu ļaužu attieksme pret policijas
velopatruļām un cik žultaini komentāri, policijas velopatruļas parādīšanās uz
veloceliņa cilvēkus – gan gājējus, gan suņu saimniekus – disciplinē.

Un visbeidzot, nu jau kuro gadu ceru un gaidu, kad beidzot
pilsētas pašvaldība sasparosies, lai atlicinātu mazliet līdzekļu un nomainītu
zīmes uz veloceliņa. Kā zināms, patlaban zīmes vēsta, ka, kaut arī celiņa
seguma pelēkā josla ir paredzēta gājējiem, bet sarkanā – velobraucējiem, celiņš
ir paredzēts gan gājējiem, gan velosipēdistiem. Izvietojot precīzākas zīmes, šī
nepilnība tiktu novērsta un celiņa izmantotājiem nebūtu iemesla savā starpā
strīdēties.

Taču, kamēr tas nav noticis, mans ierosinājums ir atminēties
veco labo multfilmu par Tomu un Džeriju, kurā izskanēja aicinājums dzīvot
draudzīgi. Vai arī, ja negribas bojāt omu, stumdoties pa pārpildīto Jūrmalas
parka veloceliņu un riskējot saskrieties ar kādu duksi, velobraukšanai izmantot
mazāk noslogotus veloceliņus, piemēram, Brīvības vai Pulvera ielā.