Liepājas pilsētas pašvaldība pēdējā gada laikā, respektējot liepājnieku nepatiku pret azartspēļu vietām, atteikusi atļauju azartspēļu zāļu un totalizatora vietu ierīkošanai daudzās vietās pilsētā. Bet, lūk, viesnīcā ”Promenade Hotel” būs kazino.

Kā lasāms sludinājumā, kurā tiek vervēti kazino darbinieki, azartspēļu vietu grasās atvērt  “Olympic Promenade Casino”.

Diemžēl, kaut liepājnieku un pilsētas domes deputātu attieksme pret spēļu ellītēm ir noraidoša, likums neaizliedz šādu gājienu. Proti, ja azartspēļu vietai pilsētā ir nepieciešams pašvaldības akcepts, tad likumā ir arī izņēmumi, un saskaņā ar Azartspēļu un izložu likumu pašvaldības atļauja nav nepieciešama kazino atvēršanai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Un šajā gadījumā tāda ir viesnīca “Promenade Hotel”.

Ar šo likuma punktu pilsētas pašvaldība saskārās arī pirms pāris mēnešiem, kad tika prezentēta SPA iecere Zvejnieku alejā. Tās īstenotāji klāstīja, ka projekta trešajā kārtā, kuras ietvaros plānota pieczvaigžņu viesnīca, tajā iecerēts izveidot arī kazino. Kaut vairāki deputāti, piemēram, Jānis Vilnītis un Māris Ceirulis pauda protestu un pat ieteica jau esošās spēļu zāles pārcelt ārpus pilsētas, pretlikumīga iecere nav.

SPA projekta pieteicēji turklāt deputātus mierināja, ka kazino, kas atrastos pieczvaigžņu viesnīcā, nebūtu pieejams ikvienam azartspēļu atkarīgajam, jo ieeja viesnīcā taču būtu stingri ierobežota.

Jā, to pašu jau var teikt arī par plānoto kazino viesnīcā ”Promenade Hotel”. Teorētiski ieeja pieczvaigžņu hotelī un līdz ar to kazino ir maksātspējīgiem viesnīcas klientiem. Bet, vai tā būs praksē? Tas jau nu gan būs atkarīgs no kazino saimniekiem un viņu sadarbības partneriem – telpu iznomātājiem, tātad – ”Promenade Hotel” saimniekiem…

Jautājums patiesībā ir cits: vai Liepājā vēl par maz azartspēļu vietu? Laimētavas ir teju ik uz soļa… Un, ikdienā komunicējot ar dažādiem ļaudīm, ne reizi vien nācies uzklausīt stāstus, kuri uzdzen drebuļus. Ievērojams skaits liepājnieku, iedevuši velnam mazo pirkstiņu, zaudējuši visu roku. Un ne tikai.

Cilvēki, mēģinādami azartspēļu zālēs gūt vieglu peļņu, kļūst atkarīgi. Un tas nes līdzi pat baisas sekas – ļaudis zaudē darbu un īpašumus, izirst ģimenes utt. Vēl nesen iedzīvotāji sauca policiju, kad kāds spēļu zālē naudu zaudējis vīrietis dauzīja ēkas sienas… Atļaušos pieminēt arī to, ka dažs labs ne tikai mašīnu un mājokli nospēlējis, bet, neredzēdams izeju no parādiem, sev galu padarījis…

Var jau teikt: neviens jau iekšā laimētavā ar varu nevelk. Nevelk gan! Bet cilvēks ar vājāku gribasspēku var nenoturēties pretim kārdinājumam. Savukārt naudas trūkumā nonācis cilvēks ķeras pie pēdējā salmiņa, un spoži izgaismotā laimētavas izkārtne viņam var šķist tieši šis salmiņš…

Taču diemžēl, lai cik bieži brīdinājumus neaizrauties ar azartspēlēm neizsaka speciālisti un lai ar kādu nepatiku pret azartspēlēm neizturas pilsētas vadība un saprātīgi domājošie iedzīvotāji, laimētavas vai, kā tās sauc Māris Ceirulis, ”zaudētavas” turpina darboties.

Jo tas ir bizness. Pelnošs bizness. Pretējā gadījumā mūsu pilsētā noteikti nebūtu tik daudz spēļu ellīšu. Tātad: nauda nosaka visu!

Interesanti tikai, ka reiz kāda azartspēļu kantora pārstāvis, ar putām uz lūpām cenzdamies pierunāt pašvaldību dot atļauju jaunas spēļu zāles atvēršanai, sarunā ar mani atzina, ka pats nespēlē, jo… nevēlas zaudēt naudu un kļūt atkarīgs…