Situācija nodarbinātības jomā mūsu valstī jau labi pasen pārsniegusi kritisko robežu. Cits pēc cita tiek slēgti uzņēmumi, bet tie, kas vēl velk dzīvību, uz štatu samazināšanas rēķina atlaiž darbiniekus. Ik dienu bezdarbniekos Latvijā kopumā reģistrējas gandrīz tūkstotis cilvēku. Bezdarba līmenis sasniedzis vēl nepieredzētus augstumus – Liepājā 10,6 procentus, bet rajonā pāri par 11 procentiem.

Kur tālāk? Atbildes nav… Bezdarbnieka pabalsts? Tas ir īslaicīgs risinājums. Bērni ēst gribēs arī pēc pusgada, arī jumts virs galvas viņiem būs vajadzīgs. Bet citu darbu atrast ir praktiski neiespējami. Līdzko parādās kāds darba piedāvājums, strādātgribētāji uz to metas kā mušas uz medu. Un darba devējam ir tik liela izvēle kā vēl nekad – uz vienu vietu pretendē teju 40 strādāt gribošo. Darba devēji milzīgās izvēles dēļ pat tiktāl atēdušies, ka vairs pat atteikumu neuzskata par vajadzīgu izsūtīt.

Bet ne par to šis stāsts. Nespēdami darbu atrast tepat Latvijā, daudzi meklē iespējas izbraukt uz ārzemēm. Pieredze jau mūsu tautiešiem ir – teju no katras dzimtas kāds vai nu strādā vai ir strādājis Īrijā, Anglijā, Dānijā, Norvēģijā vai citur.

Un ja ir pieprasījums, rodas arī piedāvājums. Vai katrā laikrakstā ik dienu lasāmi sludinājumi, kur dažādas darbā iekārtošanas firmas vilina lasītājus: atradīsim jums darbu ārzemēs. Tiek piedāvāts aiztransportēt ne tikai uz Īriju vai Angliju, kur visbiežāk tiek piedāvāts darbs lauksaimniecībā, bet arī uz Spānijas mandarīnu plantācijām. Arī valodas nezināšana esot nieks – firmu pārstāvji solās gan transportu noorganizēt, gan svešajā zemē darbu un dzīvesvietu atrast. Protams, par pakalpojumiem tiek prasīta samaksa.

Un diemžēl bieži ir gadījumi, kad cilvēciņš, bezizejā nonācis, gatavs aizņemties firmas prasīto summu, lai bez graša kabatā tiktu uz solīto laimes zemi. Rūgtā patiesība, ka solīts makā nekrīt, ataust tikai pēc tam – parasti tālu no mājām. Vairāki liepājnieki, iemaksājuši dažādām it kā solīdām firmām, kam ir nepieciešamās licences, prasīto summu, tā arī nekur nav tikuši. Vēl daži, aizbraukuši svešumā, sūta mājiniekiem palīgā saucienu pēc ceļa naudas, lai atgrieztos mājās. Un visbiežāk tā notiek tiem, kuriem angļu valoda sveša – līgums noslēgts, bet tajā ir vairākas nianses, kuru dēļ strādāt gribētājs ir zaudētājs.

Reālā situācija ir tāda, ka ne tikai Latvijā jūtama ekonomiskā krīze. Dažs labs letiņš pošas mājās no Īrijas un Anglijas, jo arī palicis bezdarbniekos. Īpaši darbinieku samazinājums esot jūtams kravu pārvadājumu nozarē. Savukārt Spānijā strādājošie letiņi brīdina tautiešus neuzķerties uz manīgo darboņu solījumiem par darbu mandarīnu plantācijās. Sezona esot beigusies un darbu šajā valstī šobrīd atrast esot praktiski neiespējami.

Valsts nodarbinātības dienesta speciālisti pirms saistīšanās ar kādu firmu silti iesaka pārliecināties par to. Taču, ja nu patiesi nav rodams cits ceļš, kā vien braukt prom no Latvijas, darbu ārzemēs meklēt nevis ar badīgu starpnieku palīdzību, bet gan citā ceļā. Ja ir kaut elementāras svešvalodu zināšanas, visvienkāršākais un lētākais variants ir sērfot internetā, skatot tur ievietotos darba sludinājumus un pa tiešo sazinoties ar pašu darba devēju. Salīdzinoši drošs variants ir darbu meklēt ar Nodarbinātības dienesta starpniecību, jo arī viņiem pieejams prāvs vakanču skaits darbam ārvalstīs. Taču visdrošākais veids, kā atrast darbu TUR, ir paziņas vai draugi, kas jau strādā un dzīvo ārpus Latvijas.

Darba meklēšana, it sevišķi, aizbraucot tālu no mājām, nav joks. Beidzoties naudiņai, nevarēs kājām mājās atnākt. Tādēļ tas jādara ļoti pārdomāti, izsverot visus par un pret. Jo, kā zināms, ja nebūs aitu, nebūs arī cirpēju…

Ita Cērmane