Pēc aizvadītās nakts snigšanas uzmanīgiem jābūt ne tikai
autobraucējiem, jo brauktuves gan pilsētā, gan ārpus tās daudzviet ir slidenas.
Tikpat uzmanīgiem jābūt arī kājāmgājējiem, jo slidenas un daudzviet mūsu
pilsētā arī neattīrītas no sniega ir ietves.

Kā zināms noteikumi paredz, ka ietvēm jābūt attīrītām no
sniega un ledus līdz cietajam segumam, kā arī tām jābūt nokaisītām ar
pretslīdes materiālu. Diemžēl, kā par to noteikti, tāpat kā es, pārliecinājušies
lielākā daļa liepājnieku, kuriem vismaz reizēm nākas pārvietoties kājām, ne
visur šie noteikumi tiek ievēroti. Grēko gan namīpašnieki, kuriem pēc
noteikumiem jāattīra ietve pie sava īpašuma, gan algotie sētnieki. Kāds
saslimis utt.

Protams, var saprast, jo visi taču esam tikai cilvēki. Tādēļ
pievienojos mediķu un kurpnieku ieteikumam, ka šādos laikapstākļos, kad
jāslidinās ne tikai pa sniegu un ledu, bet jāizbrien arī sniega un sāls putra,
nepieciešami piemēroti apavi. Varbūt ne gluži gumijnieki, kaut tie būtu
piemēroti, bet diemžēl tajos salst kājas… Bet noteikti ne smalkādas zābaciņi
ar ādas zoli un spiciem papēžiem!

Īpaši būtiski stabili un pēc iespējas mazāk slīdoši apavi
šobrīd ir tādēļ, ka, pārvietojoties pa pilsētu, jāskatās ne tikai zem kājām,
kur soli spert, bet jāceļ arī deguns uz augšu, lai redzētu, kas notiek virs
galvas.

Kamēr pieturējās prāvāki mīnusi un sniegs bija sauss, irdens
un salīdzinoši viegls, draudu no augšas nebija, bet nu, gaisa temperatūrai
paaugstinoties, no jumtiem sācis krist sniegs, kā arī veidojas lāstekas.

Jau vakar situācija bija draudīga. Pārvietojoties pa
pilsētu, vairakkārt nācās novērot, kā ar būkšķi no jumta uz ietves novēlās
sniega lavīna vai nokrita lāstekas. Lielā ielā, ejot pa ietvi gar 12.namu, ne
viens vien saņēma slapja sniega pļeku uz pleca. Man pašai tāda nosvilpa gar
degunu.

Plānāk vakar bija klājies kādai liepājniecei, laipojot pa
taciņu Jāņa ielā garām Fonteina jaunajam īpašumam, kur patlaban notiek
remontdarbi. Sniega lavīna no jumta bija nogāzusies ar tādu joni, ka trāpījusi
pāri nožogojumam sievietei tieši virsū. Viņa neslēpj, ka pārbijusies ne pa
jokam. ”Kad sniegs pēkšņi uzgruva man virsū, bija sajūta, ka tieku aprakta,” tā
liepājniece.

Šodien situācija ir vēl kritiskāka, jo naktī sasnigusī
sniega kārta vaļņus uz jumtiem padarījusi vēl lielākus un smagākus. Ļoti jau
gribētos cerēt, ka neatkārtosies bēdīgā pieredze, kāda bija pirms vairākiem
gadiem, kad no jumtiem krītoša sniega un lāsteku dēļ mūsu pilsētā traumas guva
vairāki gājēji. Bet tomēr gribu atļauties liepājniekus un pilsētas viesus būt
uzmanīgiem un pacelt acis augšup. Jo, kā vēsta teiciens, Dievs sarga tos, kas
paši piesargās.

Tiesa, būtu tikai pašsaprotami, ja namīpašnieki arī pavērtos
augšup. Ne tikai notīrītu ietvi pie sava īpašuma, bet nosistu arī lāstekas no
jumta malas un novērtētu, vai uz jumta sakrājies sniegs nav bīstams
garāmgājējiem.

Šādu prasību paredz arī noteikumi.

Protams, kamēr tiek veikta jumtu atbrīvošana  no sniega un lāstekām, var novilkt
brīdinājuma lentu vietā, kur notiek darbi. Taču, manuprāt, lentes novilkšana un
aizmiršana par to, kā rezultātā gājējiem liegta pārvietošanās pa ietvi, ir
jābrien pa brauktuvi, nav īsti pareiza…