Ita Cērmane: Jo tālāk mežā, jo lielāki brikšņi?
Ita Cērmane, www.liepajniekiem.lv
Pirmdien pikstundā notikušais negadījums Lielā ielā, kur
taksometrs negrieza ceļu tramvajam, manī kārtējo reizi raisīja nopietnas
pārdomas par satiksmi, tās drošību un galvenokārt satiksmes dalībniekiem mūsu
pilsētā.
Taksists pēc negadījuma aculiecinieku teiktā runājis pa
mobilo tālruni un, neņemot vērā tramvaju, kas brauca taisni, izdarīja kreiso
pagriezienu. ”Kā var nepamanīt tramvaju,” izbrīnīts ir kāds portāla lasītājs.
Par visiem 100% viņam jāpiekrīt!
Taču prakse rāda, ka šis nebūt nav pirmais gadījums mūsu
pilsētā, kad autobraucēji nepamana tramvaju. Kā kuriozāko atceros gadījumu
pirms vairākiem gadiem, kad kāda tikai iepriekšējā dienā tiesības ieguvusi
jauna dāma, izbraucot no Ludviķa ielas, taranēja tramvaju un pēc tam brīnījās:
es taču domāju, ka tas ir kiosks…
Gluži vai anekdote… Protams, kamēr nav cietušo! Bet
patiesībā stāsts ir par satiksmes dalībniekiem, kuri neuzmanības, pārgalvības,
noteikumu nezināšanas, nemākulības vai vēl citu reizēm prātam neaptveramu
iemeslu dēļ rada avārijas situācijas.
Smiekli caur asarām, bet reizēm prātā iešaujas doma: vai
tiešām šis braucējs vai braucēja tiesības patiesi nokārtojis; vai tik tās nav
saņemtas bonusā kādā lielveikalā, iegādājoties akcijas preci…
Pirms pāris dienām vienai šādai situācijai biju
aculieciniece Jūrmalas ielā. Kāda dāma, braucot pārdesmit metrus pirms manis un
stūrējot K.Ūliha ielas virzienā, vienā mierā šķērsoja krustojumu ar
Kr.Valdemāra ielu, luksoforā degot sarkanajam signālam. Atzīšos godīgi: mati
pacēlās stāvus, iedomājoties, ka no pilsētas dienvidu puses no ēku aizsega
tūlīt var izbraukt tramvajs…
Minētajai kundzei ar tumši zilo auto noveicās… Taču, kā
stāsta lasītāji, regulāri ik dienu mūsu pilsētā ir tik ļoti steidzīgi braucēji,
kuri ignorē sarkano gaismu luksoforā. Vairāki liepājnieki portālam, piemēram,
pauduši bažas par kādu zināmu personu, kura pilsētas ielas, acīm redzot,
sajaukusi ar mototrasi un regulāri brauc pie sarkanā…
Pagājušajā nedēļā sarunā ar satiksmes jomas speciālistiem arī
viņi atzina, ka diemžēl, lai cik apzinīgi mēs brauktu, nevaram izslēgt iespēju,
ka negadījumu izraisīs pretim vai aiz muguras braucošais. Protams, ievērojot
noteikumu prasības, mēs rēķināmies, ka arī pārējie satiksmes dalībnieki tās
ievēro! Taču garantijas tomēr nav, simtprocentīga drošība nav ne uz ielas, ne
gājēju pārejas vai ietves.
Kā norādīja Valsts policijas pārstāvis, nevajag, protams,
uzreiz iedomāties pašu baisāko iespēju – ka pretim braucošais ir reibumā. Taču
to, ka pretimbraucošajam var būt kļuvis slikti pie stūres, ka aizmugurē
braucošajam transportlīdzeklim radušās tehniskas problēmas un tas nevar
nobremzēt, gan nevar izslēgt.
Satiksmes jomas amatpersonas bija vienisprātis, ka satiksmes
noteikumi jāzina ne tikai autobraucējiem, kuriem zināšanas ik pa laikam
jāatsvaidzina, lai nepalaistu garām grozījumus un jaunumus. Noteikumi jāzina arī
velosipēdistiem un gājējiem! Pilnībā viņiem piekrītu! Tāpat vēlos atgādināt
veco patiesību: kaut uz gājēju pārejas gājējam ir priekšroka, negadījumā tieši
mazāk aizsargātais gājējs būs cietējs, autovadītāju sargā metāla kaste. Un
diezin vai ietiepība, priekšrocības demonstrējot, atsvērs sekas… Ne jau velti
pat satiksmes noteikumos atrunāts, ka gājējam, pirms sākt šķērsot ielu pa
gājēju pāreju, jāpārliecinās, vai autobraucējs viņu pamanījis un spēs
transportlīdzekli apturēt. Tāpat par to jāpārliecinās velosipēdistam.
Ar visām četrām pievienojos satiksmes jomas speciālistiem:
pats būtiskākais satiksmē ir satiksmes dalībnieku savstarpējā kultūra, cieņa
citam pret citu. Visi satiksmes dalībnieki taču dodas uz konkrētu mērķi, viņiem
visiem konkrētā laikā kaut kur jānokļūst. Jā, piekrītu, ka mūsu pilsētā
luksoforu varēja būt mazāk, taču ja reiz tie uzstādīti, tad neatliek nekas
cits, kā tos respektēt. Tādēļ, mīļie liepājnieki un satiksmes dalībnieki: ja
arī jums vienaldzīga jūsu pašu drošība, esiet tik laipni un neapdraudiet citu
satiksmes dalībnieku drošību! Dragreisam ir citas vietas! Bet dažam labam
varbūt vērts izvērtēt: vai patiesi viņš spējīgs sēsties pie stūres
transportlīdzeklim, ko vārda vistiešākajā nozīmē var pielīdzināt smagajai
artilērijai neprašas rokās…