Dienas saraujas un gaišais diennakts laiks kļūst jūtami
īsāks. Turklāt lieliem soļiem tuvojas 25.oktobris – pēdējā oktobra svētdiena,
kad pulkstenis, pārejot uz ziemas laiku, būs jāpagriež stundu atpakaļ, kā dēļ
vakari kļūs vēl tumšāki. Un līdz ar to aktualizējas jautājums par
atstarotājiem.

Piekrītu, ka iegādāties kvalitatīvu atstarotāju nav lēts
prieks. Biju patiesi izbrīnīta, veikalā ”Top” ieraugot, ka lineālveidīgais
atstarotājs maksā vairāk nekā 2 eiro. Taču, manuprāt, Valsts policijas, CSDD un
dažādu uzņēmumu, piemēram, apdrošināšanas sabiedrību, ik rudeni rīkotajās
akcijās izdalīto atstarotāju skaits sen jau pārsniedzis iedzīvotāju skaitu.
Visdrīzāk dāvināto atstarotāju vien jau ir tik daudz, ka katram gājējam pietiek
uz abām rokām un vēl pie somas.

Taču diemžēl joprojām ir cilvēki, kuri tumšajā laikā
neizmanto ne apģērbu ar tajā jau iestrādātiem atstarojošiem elementiem, ne arī
atstarotājus. Vienā no pēdējām akcijām, kad kārtējo reizi ielās sastaptajiem
ļaudīm tika dāvināti atstarotāji, taujāju, kādēļ ļaudis tos neizmanto. Lielākā
daļa gados jauno cilvēku atzina, ka, viņuprāt, tas neesot stilīgi. Atstarotāji
bojājot imidžu.

Te nu gan gribas oponēt. Kas tad jauno ļaužu uztverē ir
stilīgi? Vai stilīgi būs gulēt zārkā? Manuprāt, ļoti stilīgus aksesuārus var
sev sarūpēt, izmantojot mūsdienīgos materiālus. Piemēram, no gaismu
atstarojošās dzijas noadīt šalles, cepures un cimdus, kādi jau pirms pāris
gadiem bija CSDD Liepājas nodaļas priekšniekam Arnim Jekstem. Un, ja pats
jaunietis neprot ne adīt, ne tamborēt, tad var taču atrast kādu adīt pratēju.
Un būs stilīga drošība!

Savukārt vecākā gada gājuma ļaudis, kuri arī bieži neatzīst
atstarotājus, spītīgi turas pie apsūnojušiem uzskatiem un aizbildinās, ka
atstarotāji nebija vajadzīgi pirms gadiem divdesmit trīsdesmit, līdz ar ko nav
nepieciešami arī mūsdienās.

Te nu atkal gribas oponēt. Pirms gadiem trīsdesmit transportlīdzekļu
skaits bija daudz reižu mazāks. Tāpat  ”žigulīšu”,
”moskviču” un ”zaparožecu” attīstītais ātrums – daudz mazāks.

Piekrītu, ka pilsētā, sevišķi centrā, kur ielas arī
diennakts tumšajā laikā pietiekami izgaismotas, atstarotājs nav prioritāte.
Taču ielu posmos, kas nav apgaismoti, kā arī uz ceļiem ārpus pilsētas,
atstarojošs elements apģērbā, atstarotājs vai kabatas lukturītis vārda
vistiešākajā nozīmē ir dzīvības glābējs. Un tieši to jau arī paredz noteikumi.
Proti, gājējam atstarotājs nepieciešams neizgaismotās vietās.

Jau šogad bijuši pirmie negadījumi, kad notriekti tumšie
gājēji. Negadījumi bijuši arī ar letālām sekām. Un man ir ļoti skumji, ka
kājāmgājēji, kuri nekad paši nav bijuši autovadītāji, pat negrib aizdomāties,
cik grūti pamanāms vai pat nepamanāms uz šosejas, kur atļautais ātrums ir 90
kilometri stundā, ir melns stāvs.

Turklāt ne tikai kājāmgājējiem nepieciešami atstarotāji.
Atstarojošā veste tomēr ir nepieciešama ikvienam autovadītājam, jo nekad
nevaram zināt, kad uz ceļa var notikt tehniska ķibele. Kaut vai riepa var
pārplīst. Izkāpjot no auto, lai veiktu nepieciešamos remontdarbus, vadītājs
pārvēršas par tumšo gājēju.

Atļaušos atgādināt kādu traģisku negadījumu, kas pirms
aptuveni desmit gadiem notika uz šosejas Rīga – Liepāja, kur automašīnai bija
jānomaina kreisās puses aizmugurējais ritenis. Kaut remontējamā auto vadītājs
bija spēkratu nobraucis pēc iespējas tuvu šosejas labajai malai, kur veica
riteņa nomaiņu, šī procedūra viņam beidzās letāli. Proti, pa šoseju braucoša
auto vadītājs sava spēkrata gaismas lokā redzēja tikai stāvošā auto
atstarotājus, taču neredzēja stāvošā auto kreisajā pusē salīkušo stāvu…