Operatīvos dienestus – ugunsdzēsējus, policiju, Ātro
palīdzību – meklējam ne jau aiz gara laika, bet gan krīzes situācijā. Un
skaitām sekundes līdz viņu atbraukšanai, jo no glābēju operativitātes atkarīga
ja ne cilvēka dzīvība, tad īpašuma saglabāšana. Taču ir kāda problēma, kas sarežģī
operatīvo dienestu darbinieku operatīvu ierašanos uz izsaukumu un ātru
palīdzības sniegšanu, proti, piekļūšana nelaimes vietai.

Iebraukšana mikrorajonu iekšpagalmos ir apgrūtināta un
reizēm pat neiespējama tur novietoto iedzīvotāju personīgo transportlīdzekļu
dēļ. Īpaši pēc darba dienas beigām, kad ļaudis atgriezušies mājās. Par to
pārliecinājos kādā vakarā strādājot kopā ar ugunsdzēsējiem.

Nolauzts ceriņkrūms, izgāzta puķu dobes apmale un izbraukts
mauriņš, lai ugunsdzēsēju mašīna piekļūtu pēc iespējas tuvāk nelaimes vietai, vēl
ir maza nodeva nelaimes seku novēršanai. Bet ir iekšpagalmi, piemēram, Daugavas
ielā Ezerkrastā un Krūmu ielā Laumas rajonā, kur blīvi noparkoto automašīnu dēļ
glābēju lielgabarīta tehnika vienkārši netiek iekšā.

Taču ugunsdzēsējiem, lai kvalitatīvi varētu sniegt palīdzību,
nelaimes vietai IR jāpiekļūst pēc iespējas tuvāk! Turklāt pēc iespējas ātrāk!
Nevar salīdzināt ugunsdzēsēju lielgabarīta transportlīdzekļus, sevišķi –
autopacēlāju – ar policijas patruļmašīnām. Turklāt policistam nav smagā
ekipējuma, viņš var arī kājām paskriet pārdesmit metrus.

Tāpat pie pašām daudzdzīvokļu mājas durvīm ir nepieciešams
piebraukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnai, lai
vajadzības gadījumā operatīvi uz slimnīcu varētu nogādāt slimnieku vai cietušo.
Taču, lai cik tas absurdi arī nebūtu, mediķiem reizēm nākas stāvošo auto dēļ
nestuves ar slimnieku nest prāvu gabalu un vēl lavierējot caur spēkratiem…

Tūdaļ man krāgā saklups automašīnu saimnieki, aizrādot: kur
tad lai mašīnas liek? Jā, piekrītu. Tieši tādēļ operatīvo dienestu iekļūšana
iekšpagalmos ir problēma, kas līdzinās nevis rungai ar diviem galiem, bet no
zaraina egles stumbra darinātam mieturim ar neskaitāmiem atzariem, jo katrai
iesaistītajai pusei ir savas intereses. Glābēji un mediķi, pildot savus tiešos
pienākumus, pēc iespējas ātrāk cenšas nokļūt nelaimes vietā, lai sniegtu
palīdzību. Un ikvienam ir skaidrs, ka iekļūšana vieglo auto nosprostotā
piebraucamajā ceļā, pēc kā nākas meklēt iespējamos apkārtceļus, operativitāti
nevairo.

Visticamāk, ka gadījumā, ja liesmu pārņemta, piemēram,
ceturtā vai septītā stāva dzīvokļa logā pēc palīdzības sauks cilvēks,
ugunsdzēsēji ar glābšanai nepieciešamo autopacēlāju arī noskrāpēs kāda auto
sānus vai nolauzīs tam spoguli, lai piekļūtu pie glābjamā. Taču tie, kuri domā,
ka ugunsdzēsēji taranēs piebrauktuvē noparkotos auto, kā tas redzams, piemēram,
seriālā ”Kobra”, visticamāk, ir pārlieku saskatījušies grāvējfilmas…

No sirds apbrīnoju puišus un vīrus, kuri ir glābēji. Viņi
meklē apkārtceļus, un tas paņem tik dārgo LAIKU. Jau sen viņiem būtu jākliedz
skaļā balsī, norādot uz šo problēmu! Arī policija, kurai gan pašai iebraukšana
iekšpagalmos problēmas nerada, atzīst, ka lielgabarīta operatīvajam transportam
šajā jomā klājas grūti.

Taču pretī stāv iedzīvotāju intereses. Un patiesi: kur lai
daudzdzīvokļu mājās mītošie novieto savus personīgos transportlīdzekļus? Sen
jau pagājuši tie laiki, kad vienā kāpņu telpā tikai pāris iedzīvotājiem bija
automašīnas. Taču mikrorajonu iekšpagalmi savulaik veidoti tieši šādiem
apstākļiem, jo tolaik, kad guļamrajoni tika izbūvēti, visā mājā labi ja pāris
iedzīvotājiem bija ”žigulīši”.

Kā atzina policijas pārstāvis, satiksmes noteikumu pārkāpumi
mikrorajonos ir bez gala: auto novietošana uz ietves, pretim krustojumiem utt.
Cik spēkratu īpašniekus policija sodījusi? Domāju, ka nevienu, jo policisti,
tāpat kā es, saprot: citur, kur novietot spēkratus, vienkārši nav!

Varbūt kāds tūdaļ aizrādīs: lai novieto garāžā vai maksas
stāvlaukumā! Atvainojiet, arī garāžu laiks sen pagājis! Kādēļ tad cilvēkam
automašīna, ja viņam jākuļas cauri pilsētai, tam veltot pusstundu vai vēl
vairāk, lai tikai tiktu pie sava braucamā…

Gan ugunsdzēsēji, gan policijas pārstāvji uzskata, ka
pienācis laiks pārbūvēt iekšpagalmus, tādējādi problēmu atrisinot. Pievienojos.
Jau sen laiks izbūvēt iekšpagalmos autostāvvietas, tādējādi atbrīvojot
iebrauktuves.

Arī pilsētas pašvaldība šo risinājumu atbalsta, taču uzsver,
ka procesu ietekmēt nevar. Proti, ne ugunsdzēsēji, ne pilsētas pašvaldība neko
nevar pārveidot iekšpagalmos – to var tikai iedzīvotāji, kuriem pieder zeme ap
viņu māju.

Vairākas daudzdzīvokļu ēkas jau labiekārtojušas teritoriju,
izbūvējot autostāvvietas, piemēram, Mežu ielā, Lauku ielā u.c. Taču daudzviet
to nevar izdarīt, jo mājas iedzīvotāji savā starpā nevar vienoties. Daļa vēlas
autostāvvietu, bet pārējie par katru cenu grib saglabāt zālienu. Un vēl kliedz,
kad kāds auto kaut ar vienu riteni tajā ”iekāpj”.

Te atļaušos atgādināt, ka nelaime nekad nenāk brēkdama. Dzīvojot
daudzdzīvokļu mājā, varam ievilkt mājoklī jaunu elektroinstalāciju, rūpēties
par ugunsdrošību un arī dūmu detektoru iegādāties, taču tik un tā nebūsim
nodrošinājušies, ka nelaime var izcelties pie kaimiņiem. Un ko tad, ja glābēji
kavēsies, jo pie jums nespēs operatīvi nokļūt jūsu pie mājas novietotās
automašīnas dēļ? Un ja nu vēl jūsu mazulim būs vajadzīga palīdzība, bet tās
ceļu aizšķērsos kāds auto?

Manuprāt, liepājniekiem steidzami jārisina jautājums, kā
atbrīvot iebrauktuves iekšpagalmos. Ugunsnelaime var piemeklēt arī tos zāliena
sargus, kuri kliedz, ka nedrīkst zaļo zonu samazināt, ziedot uz automašīnu
rēķina. Atvainojiet, tā būs nevis zaļās zonas ziedošana automašīnām, bet gan
kaķu un suņu tualetes, par kādiem lielākoties mūsu pilsētā pārvēsti zālieni
mikrorajonos, ziedošana pašu iedzīvotāju drošībai.