Turcijā pie robežas ar Grieķiju sapulcējušies vismaz 13 000 migrantu, svētdien paziņojusi ANO Starptautiskā migrācijas organizācija. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Turcija ļaus bēgļiem netraucēti doties uz Eiropu, jo Ankara vairs nespēj tikt galā ar jauno bēgļu vilni no Sīrijas.

Tas, kas pēdējās dienās noticis attiecībās starp Turciju un Grieķiju, protams, vieš zināmu uztraukumu. Skaidrs, ka šobrīd Sīrijā notiek liela mēroga ģeopolitiska spēle, kurā iesaistīta arī Krievija. Turcijas galvenais arguments sarunās ar Eiropas Savienību vienmēr ir bijusi robežkontrole, īpaši attiecībā uz Grieķijas salām. Gribētu domāt, ka joprojām ir iespējams kāds politisks risinājums. Pēdējo dienu laikā esmu saņēmis arī e-pasta vēstules no saviem Grieķijas kolēģiem, kuri pievērš uzmanību tam, ka steidzami jārīkojas.

2015. gada bēgļu krīzes pieredze Eiropai bijusi diezgan traumatiska. Nav runa par to, ka tas, kas bija pirms pieciem gadiem, šobrīd varētu atkārtoties, bet līdz šim bija ļoti svarīgi, lai Turcija bēgļus nelaistu pāri robežai. Manuprāt, šobrīd Erdogans vienkārši tirgojas ar Eiropu par politisku atbalstu, un viņš šo bēgļu kārti izmanto ļoti ciniskā veidā, lai ietekmētu Eiropu.

Latvijas robežsargi ir iesaistīti kopējā Eiropas robežu apsargāšanas sistēmā, kas saucas “Frontex”. Šobrīd tiek runāts arī par mobilajām brigādēm, kas varētu izbraukt uz vietām, kur patvēruma meklētāji nāk pāri robežai.

Domāju, ka mums šobrīd nav nekāda pamata uztraukumam, kaut vai tādēļ, ka 2015. gada pieredze bijusi ļoti nozīmīga un potenciālās krīzes efektīvākai likvidēšanai pieejami pietiekami daudz līdzekļu. Pašreiz jāseko līdzi tam, ko darīs Turcijas prezidents un kā rīkosies lielo Eiropas valstu vadītāji.

Latvijā lielākā daļa no līdz šim uzņemtajiem patvēruma meklētājiem šeit vairs neatrodas. Līdz ar to runāt, ka mūsu valsti pēdējo gadu laikā pārpludinājuši patvēruma meklētāji, nav pilnīgi nekāda pamata. Manuprāt, šoreiz situācija nenonāks arī līdz tam, ka bēgļus piespiedu kārtā sadalīs pa valstīm ar kaut kādām kvotām.

Lielā mērā runa ir par naudu gan tām valstīm, kurās patvēruma meklētāji nonāk, šajā gadījumā tā ir Grieķija, gan robežapsardzībai. Jaunais ES budžets vēl ir tikai pieņemšanas stadijā, bet robežapsardzība ir viena no galvenajām pozīcijām, kas šajā budžetā ir nākusi klāt. Domāju, ka, ņemot vērā situāciju ar Turciju, tas būs kā pamudinājums nevilcināties ar budžeta pieņemšanu.

Ivars Ījabs,
Eiropas Parlamenta deputāts