Mēnešreizes ir fizioloģisks process, un katrai sievietei tās norit dažādi.

Ir sievietes un meitenes, kurām tās notiek bez sāpēm, un viņas pat nejūt diskomfortu, ja nu vienīgi var novērot izteiktākas emocionālās svārstības.

Taču ir sievietes, kurām šis dabiskais process jāaizvada ar milzīgām sāpēm. Tās menstruāciju laikā var izraisīt arī vēl kāda sievietes reproduktīvo veselību ietekmējoša saslimšana.

Sievietēm, kurām šīs dienas ir ārkārtīgi kritiskas – ar vemšanu, ģīboņiem, stiprām galvassāpēm –, jau šobrīd ir iespēja doties pie ģimenes ārsta vai ginekologa un saņemt darbnespējas lapu.

Pēc manām domām, Latvijā no medicīnas viedokļa šis jautājums ir jau atrisināts.

Cits jautājums – vai darbinieces, kurām šīs dienas jāaizvada grūtāk, bet nav nepieciešamība iet pie ārsta un prasīt slimības lapu, savam darba devējam var jautāt pēc nepieciešamības palikt mājās vienu divas dienas savas pašsajūtas dēļ, lai vairāk laika izmantotu atpūtai.

Uzskatu, ka mūsu valstī jāatgriežas pie veselības izglītības, jo bērnu, jauniešu un pieaugušo zināšanas par veselību un veselībpratību mūsu valstī ir ļoti vājas.

Tikai izprotot abu dzimumu fizioloģiju, mazāk būsim pārņemti ar kaut kādām aizdomām un stigmām. Tās rodas, ja kaut ko nezinām, neizprotam, tādēļ veidojas nepareiza attieksme.

Par mēnešreizēm vēl runājot, esam sākuši domāt un pietuvināt šo procesu slimībai. Piemēram, ka šajās dienās meitenes nedrīkst sportot. Taču var būt tieši pretēji – diskomforta gadījumā kustības daļai meiteņu var palīdzēt. Protams, ne visām!

Katrai ir jāatrod savs veids, kā sadzīvot ar fizioloģiskajiem procesiem.

Katrai ir citādāk. Mammām un vecmāmiņām vajadzētu pastāstīt savu pieredzi, kā tikt ar šīm dienām galā. Un vajadzības gadījumā nav jākautrējas iet pie ārsta, kuri ir gatavi uzklausīt un palīdzēt.

Ko tas nozīmētu, jo šīs brīvās dienas gribētu izmantot katra? Kura gan atteiktos? Ja parēķinātu, cik strādājošu sieviešu ir reproduktīvā vecumā, tas ietekmētu arī ekonomisko situāciju – skaitļi būtu lieli.

Vairāk gan vajadzētu ieguldīt veselības izglītībā, tas ir nepieciešamāk.

Gribētu, lai zinām par savu veselību, pārzinātu organisma procesus, tiktu lietota kontracepcija, mums būtu pieejamas bezmaksas higiēnas preces un mēs prastu pasargāt sevi no slimībām. Lai mūsu nelielajā valstī tauta būtu vesela un izglītota.

Iveta Ķelle, biedrības “Papardes zieds” vadītāja