Latvijas iedzīvotājiem par sadzīves atkritumu izvešanu var nākties maksāt krietni vairāk nekā līdz šim. Tomēr tas nenozīmē, ka iedzīvotāju rēķini par atkritumu apsaimniekošanu neizbēgami dramatiski pieaugs – daudz kas atkarīgs no pašiem.

Latvijā nu jau vairākus gadus ir spēkā likuma punkts, kurā noteikts, ka dabas resursu nodokļa likme palielināsies katru gadu, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) un Latvijas kopīgos ”zaļos” mērķus.

Būtībā šī likme ir kā instruments, ar kura palīdzību veicināt atkritumu šķirošanu: jo lielāks nešķiroto atkritumu apjoms, jo vairāk atkritumu nonāk poligonā un par to bargāk jāmaksā.

Visās ES dalībvalstīs tas nenotiek vienādi, piemēram, Lietuvā atkritumu apsaimniekošanas tarifs ir krietni zemāks, jo mūsu kaimiņi lēmuši dot priekšroku iedzīvotāju ērtībām, nevis ilgtspējības jautājumiem.

Toties Latvija un daudzas citas valstis iekasē vairāk naudas, mudinot katru iedzīvotāju rūpēties par ”zaļo” mērķu sasniegšanu, un šī nauda savukārt tiek novirzīta ilgtspējības un aprites ekonomikas veicināšanai, turklāt ļauj veikt visai objektīvu situācijas novērtējumu: jo mazāk naudas atkritumu apsaimniekotāji ieņem, jo mazāk atkritumu ir radījuši iedzīvotāji – vai arī čaklāk šķirojuši.

Šobrīd Ministru kabinetā skata likuma versiju, kas paredz noteikt dabas resursu nodokļa likmes pieaugumu par 30 eiro par vienu tonnu līdzšinējo plānoto 15 eiro par tonnu vietā, kam būtu jāstājas spēkā nākamgad. Ko tas nozīmē ierindas pilsonim?

Ikmēneša rēķinā redzams, cik eiro kubikmetrā izmaksā atkritumu izvešana. Tas, kas jāpieskaita šai summai, ir 5% no dabas resursu nodokļa likmes sadārdzinājuma par katru sadzīves atkritumu izvešanu. 5% no 15 eiro ir 75 centi, bet no 30 eiro – jau 1,50 eiro.

Tas ir aptuvens aprēķins, kas dažādos reģionos var atšķirties, jo jāņem vērā, ka arī poligoni piemēro dabas resursu nodokļa koeficientu, kas ir atbilstošs konkrētā poligona šķirošanas efektivitātei. Atkritumu apsaimniekotāji šīs cenas ietekmēt nevar.

Protams, kā jebkurai cenu celšanai, arī šai sekos savi izaicinājumi. Pirmkārt, savlaicīga atkritumu šķirošanas un apsaimniekošanas paradumu pārskatīšana.

Līdz 1. janvārim vēl ir pusotrs mēnesis laika, lai uzrunātu savu atkritumu apsaimniekošanas operatoru un lūgtu uzstādīt šķirošanas konteinerus, ja tādi nav pieejami dzīvesvietas tuvumā.

Tāpat ir iespējams mainīt atkritumu izvešanas grafiku vai konteinera izmēru – šāda iespēja ir paredzēta katrā ar klientu noslēgtajā līgumā.

Otra problēma, ar kuru, visticamāk, saskarsimies, būs negodprātīgu iedzīvotāju centieni ietaupīt, ievietojot sadzīves atkritumus dalītās vākšanas konteineros, kuru izvešana ir bez maksas.

Diemžēl atkritumu apsaimniekotājiem šāda pieredze nav sveša. Tāpēc gribu jau laikus brīdināt, ka no 1. janvāra kontrole tiks pastiprināta.

Sadzīves atkritumu izmešana dalītās vākšanas konteinerā visās pašvaldībās ir sodāma rīcība, kas beigās izmaksā daudz vairāk nekā likumīga atkritumu izvešana.

Turklāt daudzdzīvokļu namos tas ir jautājums arī par pieklājību un cieņu pret kaimiņiem, jo, piedrazojot citu kaimiņu rūpīgi sašķiroto, sodu maksās visa māja.

Protams, nevajadzētu aizmirst par galveno iespēju – atkritumus neradīt. Tie ir patēriņa paradumi, par kuriem jādomā katram Latvijas iedzīvotājam, sevišķi apstākļos, kad iepirkšanās interneta veikalos ir kļuvusi par izklaidi, jo citu izklaides iespēju nav.

Kā dzīvosim nākamgad, par ko patiešām maksāsim vairāk un kur izrādīsies, ka bailēm lielas acis, rādīs laiks. Taču pilnīgi skaidrs ir tas, ka atkritumu apsaimniekošanā mazāks rēķins ir pašu iedzīvotāju rokās.

Jānis Aizbalts, SIA ”Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs