Pasažieru pārvadājumiem ar maršrutu taksometriem ir jau 20 gadu vēsture. Uzsākot šos pārvadājumus pasažieri ieguva izvēles brīvību – pēc vēlēšanās varēja braukt vai nu ar mazajiem vai lielajiem autobusiem. Kas vēlējās galapunktā nonākt ātrāk brauca ar “maršrutniekiem”, kas izmantoja mēnešbiļetes vai atlaides brauca ar lielajiem.

Pakāpeniski nostabilizējās pasažieru loks, no kuriem vieni deva priekšroku “maršrutniekiem”, otri lielajiem autobusiem, trešie tiem, kas pieturvietā piebrauca pirmie.

Pašreiz Liepājas sabiedriskā transporta sistēmā veiksmīgi darbojas četras “maršrutnieku” firmas. Acīmredzot Liepājas pilsētas domes mērķis ir pakāpeniski iznīcināt šo pārvadājumu veidu – 2012. gadā atstājot vienu maršrutu, pēc tam nevienu. Šādas rīcības pamatojums ir it kā pasažieru apkalpošanas kvalitātes uzlabošana un racionāla pašvaldības līdzekļu izlietošana. Diezgan dīvaini tas skan, ja vakara stundās pēc plkst.19.00 krasi samazinoties pasažieru plūsmai būs jāpalielina lielo autobusu kustības intensitāte, vai jāpalielina to kustības intervāli, tad par kādu apkalpošanas kvalitāti, vai ekonomiku ir runa. Jāatzīmē, ka ”maršrutnieki” neprasa dotācijas, izmaksas sedz paši. Protams, ja sākot ar 2012. gadu “maršrutniekiem” būs jāapkalpo arī pasažieri, kuriem valsts vai pašvaldība noteikusi maksas atlaides būs nepieciešama dotācija, kas segtu šīm kategorijām piešķirtos braukšanas maksas atvieglojumus, bet tā būs mazāka kā lielajiem autobusiem.

Pasažieru pārvadājumi nebūt nav jāvērtē tikai no ekonomiskā viedokļa, jo tā ir viena no pašvaldības svarīgākajām funkcijām, pāŗvadājumu kvalitāte un to pieejamība ir viens no iedzīvotāju labklājības un dzīves līmeņa rādītājiem. Lai objektīvi varētu vērtēt situāciju pasažieru pārvadājumos un veiktu to kardinālas izmaiņas ir jāveic pasažieru plūsmas apsekošana pilsētā, tās analīze un uz tā pamata nopietns pētījums, jo plānot izmaiņas vērtējot situāciju pa kabineta logu diezin vai ir pareizi. Pēdējā pasažieru plūsmas apsekošana un rezultātu analīze, cik man ir zināms, ir veikta pirms 7 gadiem, no tā laika daudz kas mainījies.

Kas no šīm izmaiņām būs ieguvējs, kas zaudētājs?

Pasažieri zaudēs izvēles iespējas braukt ar vienu vai otru transporta līdzekli, pasliktināsies pieejamība pārvadājumiem, jo autobusi kursēs retāk, beigs darbu agrāk nekā tas ir pašreiz.

Šodien maksa par braucienu tramvajā un autobusā ir vienāda – 40 santīmi. No neatminamiem laikiem brauciens autobusā ir maksājis dārgāk kā tramvajā. Pašreiz maksas kāpumu bremzē “maršrutnieki” arī ar maksu par braucienu 40 santīmi. Likvidējot šo pārvadājuma veidu bremzes tiek noņemtas, konkurences vairs nav un tarifu kāpums nav jāierobežo. Var rīkoties tāpat kā ar maksu par elektroenerģiju, gāzi un siltumu.

Jau pieminētās vakara stundas – lai ekonomētu līdzekļus un nodrošinātu esošo reisu skaitu, loģiski būtu izmantot gan mazas, gan lielas ietilpības autobusus, piemēram, līdz plkst. 19.00 lielas ietilpības autobusus un “maršrutniekus”, pēc tam tikai “maršrutniekus”. Tad pārvadājumi būtu ekonomiski un saglabātos esošais reisu skaits. Līdzīga situācija ir svētdienās un svētku dienās.

Liepāja nevar lepoties ar zemu bezdarba līmeni, plānotās pārmaiņas bezdarbnieku rindas vēl papildinās par nepilniem simts cilvēkiem, cietīs viņu ģimenes locekļi. Eiropas Savienībā ir pieņemts, ka likvidējot kādu ražotni, kā tas notiek šinī gadījumā, kad ar augstāk stāvošas institūcijas lēmumu pārvadājumi tiek samazināti par apmēram 75% zaudējumi tiek kompensēti gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem. Diemžēl šinī gadījumā pat ar pušplēstu vārdu par to netiek nekas minēts, bet būtu par to jārunā un jārunā nopietni.

Man nav arī saprotama situācija, ka “Liepājas tūre”, kas veic pārvadājumus reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un ieklausoties viedokļos, kas tiek pausti, par darbu, kā strādāsim nākamgad, tad tiek spriests par komercpārvadājumu ieviešanu dzīvē jau nākamajā gadā. Iemesls šiem pārvadājumiem, kad pārvadātājs brauks vienīgi tur un tad, kur varēs pelnīt un zaudētājs būs pasažieris. Šāda situācija var izveidoties vienīga iemesla dēļ, naudas trūkums budžetā, kas paredzēts pasažieru pārvadājumiem. Tad nav saprotams, cik stipra jūtas Liepājas pašvaldība ieviešot pilnībā jauno modeli, apkalpojot pilsētas pārvadājumus ar lielas ietilpības autobusiem.

Es ceru, ka pilsētas dome pirms galīgā lēmuma pieņemšanas vēlreiz izsvērs un izvērtēs kādu iespaidu uz sabiedrību kopumā atstās plānotās izmaiņas un pieņems pārdomātu lēmumu pieņemamu visām pusēm.

Jānis Beļaks,
SIA “Liepājas tūre” valdes priekšsēdētājs