Piektdien, 25.maijā, Liepājā notika domnīcas ”Certus” rīkotais pirmais reģionālais forums ”Liepāja. Nākotne. Tagadne.”, kuras mērķis bija paskatīties uz to, ko mēs, Speciālās ekonomiskās zonas, darām 20 gadus. Paskatīties no cita redzes punkta. Proti, ir neatkarīgs pētījums no domnīcas ”Certus”, kas sevi ir parādījusi kā vienu no zinošākajiem neatkarīgajiem dažādu tautsaimniecības nozaru pētniekiem.

Reizi gadā top arī Latvijas kopējais pārskats, piemēram, nesen bija pētījums par tranzīta nozari kopumā. Te bija iecere paskatīties, kā izskatās SEZ. Pat nekonkretizējot. Protams, pētījumā redzams, kā tad veicies SEZ konkrēti Liepājas pilsētā.

Pētījumā uzsvērts, ka kopš SEZ radīšanas 60.gadu sākumā līdz šodienai pasaulē ir 5000 SEZ.

Ir interesanti no cita redzes punkta palūkoties, kas Liepājā paveikts un ko vēl var paveikt. Tas ir mūsu uzdevums: saprast, ar ko Liepāja var atšķirties – nebūt līdzīga atlikušajām 4999 SEZ, bet būt atšķirīga, kas ir šis vienums, kā to parādīt.

Protams, tas balstās uz pamatvērtībām. Uz mūsu resursiem, kas mums ir neatņemami – neaizsalstoša osta; infrastruktūru, kas gadu laikā radīti – autoceļi, dzelzceļš, lidosta, kas šobrīd ir pavisam citā dimensijā.

Esošā bāze, resursi un kā ar to visu saprātīgi tālāk rīkoties. Mūsu mērķis bija paskatīties, kas vēl bez tā, kas šodien ir, pie kā uzņēmēji strādā un ir pieraduši, kā vēl paplašināt intereses loku tiem, kas varbūt vēl tikai skatās. Vai arī tiem, kas attīstās, paplašina savu darbību, veido jaunus uzņēmumus, pārceļ ražotnes uz Liepāju. Kas tad ir tas, ko vēl varam vērst plašumā, piedāvāt, stāstīt.

Protams, tas ir plaši diskutētais jautājums par resursu pieejamību. Mūsu atšķirība varbūt ir tā, ka mēģinām procesos, kas saistīti gan ar politikas veidošanu un sadarbību ar uzņēmumiem, ar dzelzceļu un institūcijām,

mēs varam būt tas vidutājs, kas uzklausa, izdara secinājumus un rīkojas. Tieši tā to saredzam un cenšamies strādāt.

Ļoti vērtīgs bija skats no malas. Pirmkārt, salīdzinājums konkrēti ciparu ziņā. Interesants man bija arī tas, ka trīs eksistējoši Latvijas SEZ tiek vērtēti. Paskatījāmies, kas notiek Jelgavā, jo Jelgava arī ir ar senām industrijas tradīcijām, arī padomju laikā daudz lielu uzņēmumu bija izveidojuši savas ražotnes Jelgavā. Protams, viņiem neatņemams pluss ir Rīgas tuvums. Tas arī parādījās statistikā.

Interesants tāpat ir stāsts par Igaunijas SEZ, kur, protams, iedzīvotāju pieejamais potenciālais darbinieku skaits ir salīdzinoši liels, jo Tallina atrodas blakus.

Skats no malas, salīdzinājums un, protams, atziņa, ka mūsu 20 gadu laikā ieguldītais darbs ir ļoti prātīgi un ar pareizo virzienu veikts. Atliek iet uz priekšu.

Jānis Lapiņš, Liepājas SEZ pārvaldnieks