Šogad pavasaris ir tāds… fifīgs. Ar karstuma viļņiem. Pirmo piedzīvojām jau aprīlī. Līdz šim laikapstākļi ziedošajiem augļkokiem bijuši labvēlīgi. Tā kā man dārzā ir 130 ābeļu šķirnes, tad tās priecē veselu mēnesi, – kamēr uzzied pirmās un nozied pēdējās, vēlās šķirnes. Paredzu, ka rudenī būs bagāta ābolu raža, ja nenotiks kaut kas ārkārtējs.

Redzot trako ziedēšanu, būs pat papildus darbs – retināšana. Tik ļoti ziediem kuplas ābeles neesmu piedzīvojis vairākus gadus. Tas it kaut kas īpašs – vai uz labu, vai ļaunu, kas to lai zina. Bija šobrīd ir prieks ieiet dārzā.

Vēl runājot par dabas norisēm, būs jāpiekrīt tiem, kas saka, – šogad ērces ir ļoti aktīvas. Vienrīt savam kaķim kažokā atradu pat 10! Viņš un arī suņi ir tie, kas salasa visvairāk. Viena ērce arī pašam bija piesūkusies, kopš tā brīža pagājušas trīs nedēļas. Domāju, ka nekas ļauns nebūs. Dzirdēts sakām, – ka tie, kas meža malā dzīvo, tiem rodas dabīgā imunitāte. Gribas tam ticēt.

Īpaši sāpīgi dzeļ odi. Nav gan viņu daudz, bet dur kā ar īlenu. Pēc tam ir niezoša sajūta. Nezinu ar ko tas saistīts, bet kodums ir traki nepatīkams. Man viens draugs, kurš bija aizgājis makšķerēt, teica, ka Durbes ezera Vītolu dīķos jau šobrīd nārstojot karpas. Nu tas gan, manuprāt, nav īsti normāli. It kā vajadzīga 22 līdz 24 grādu ūdens temperatūra. Bet jau tagad, pie vēsa ūdens, zivis nārsto. Kāpēc tām liekas, ka ir jau laiks, – kas to lai zina?