Ir reģistrēts šogad pirmais kūlas ugunsgrēks, pērnā zāle dega Liepājā, Ziemeļu fortos. Diemžēl jau trešo gadu pēc kārtas esam pirmie, kas atklāj sezonu. To, cik bīstama šāda paniekošanās, papriecāšanās, var būt un kādu postu apkārtējiem radīt, daudzi neaizdomājas. Un ne tikai bērniem patīk rotaļas ar uguni, bet arī pieaugušajiem.

Manuprāt, kūla tiek dedzināta savam priekam, citu izskaidrojumu tam neredzu. Cilvēkam gribas sajust, kā tas ir. Pieredze rāda, ka var gadīties situācijas, kad degšana notiek vairākās vietās vienlaikus, un tad ir jāizšķiras kurp vienības sūtīt. Nevar izslēgt, ka tajā laikā, kad ir izsaukums dzēst kūlas ugunsgrēku, notiek patiesi kāds smags gadījums, kur nepieciešama ugunsdzēsēju palīdzība.

Ņemot vērā to, ka degvielas cena turpina palielināties, izbraukumi nav lēti. Un jo vairāk šādu dedzinātāju būs, jo vairāk tērēsim nodokļu maksātāju naudu.

Grūti pateikt, kas būtu jādara, lai cilvēki beidzot sāktu domāt. Acīmredzot vēl vairāk jāstrādā pie propagandas. Taču ne visi cilvēki to uztver vienādi. Tiem, kuriem dedzināšana vienkārši patīk, informatīvie pasākumi par to, cik tam var būt negatīvas sekas un kas par to draud, īpaši neietekmēs. Manuprāt, dedzinātājiem nav kaut kas kārtībā ar domāšanu.

Katru gadu kopā ar pašvaldības policiju tiek rīkoti reidi, tādi būs arī šogad. Arī pašvaldībai esam ieteikuši parūpēties iespēju robežās par zālainajām teritorijām, tās apļaujot vai kādā savādākā veidā sakopjot, lai dedzinātājiem būtu mazāk iespēju. Tāpat plānojam izstrādāt papildus informatīvus materiālus. Ar kopīgiem spēkiem, savstarpēji sadarbojoties dažādām institūcijām, mēģināsim ugunsgrēku skaitu mazināt. Taču katram kvadrātmetram blakus cilvēku nenoliksi. Diemžēl tendence dedzināt pērno zāli ir un būs.

Jānis Roga,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
Kurzemes reģiona brigādes vecākais inspektors