Intervija ar Zilā karoga programmas nacionālo koordinatoru Jāni Ulmi.

– Kāpēc atsevišķas piekrastes pašvaldības vēlas, lai to pludmalēs plīvotu Zilais karogs, bet citas tajā nav ieinteresētas?

– Pirmkārt jau Zilais karogs nav tāda lieta, ko piešķir par vēlmēm, jo kritēriju ir daudz – kopumā 33, tie ir stingri un vismaz piecus soļus priekšā Latvijas likumdošanai.

Taču ne visur šīs lietas ir prioritātes, un tas noteikti arī ir galvenais iemesls, kāpēc citas piekrastes pašvaldības nepretendē uz Zilo karogu.

– Šis karogs apliecina, ka peldvietu un piekrastes apsaimniekošanā tiek pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai. Tajā pašā laikā pērn kampaņā “Mana jūra” Liepājas centra pludmale atzīta par vienu no piesārņotākajām Latvijā. Kā tas iet kopā?

– Šī situācija Latvijā, diemžēl visā piekrastē, ir diezgan traģiska. Ja mums vidējais atkritumu daudzums uz simts metriem ir virs 200 vienībām, tad Eiropas jaunais mērķis ir 20 vienības. Taču Zilā karoga pašvaldības ir tās, kuru izvērtējumā ir šie dati.

Faktiski šīs pašvaldības ir spiestas, rosinātas, iedvesmotas šādu situāciju gadījumā mainīt un uzlabot piekrastes apsaimniekošanas kvalitāti, arī procedūras, kā arī analizēt datus.

Vismaz no Liepājas šajos gados esam redzējuši, ka tas tiešām tiek darīts.

Par spīti tam, izaicinājumi un nepatīkami pārsteigumi paliek, tomēr, ņemot vērā gan Liepājas pieteikumu, gan pašvaldības pagājušā gada iniciatīvas vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu izmantošanā, gan arī šogad gaidāmo uzmanību uz smēķēšanas atkritumiem, jāsaka, ka šīs rīcības, kurām gan nav tūlītēja efekta, tiek īstenotas.

– Vai pašvaldībām šī ekosertifikāta iegūšana ko maksā?

– Jā, pirms dažiem gadiem dalības maksa Zilā karoga programmā tika paaugstināta, un tad mēs arī redzējām to pašvaldību atbirumu.

Iekšzemes peldvietām sertifikācija maksā 800 eiro, bet jūras peldvietām 1200 eiro.

Jahtu ostas dalības maksa mums iepriekš visu laiku bija dotēta, taču esam secinājuši, ka tas, kas ir par brīvu, netiek novērtēts.

Līdz ar to jahtu ostām pašlaik noteikta dalības maksa 300 eiro, kas faktiski nosedz licences maksas, karoga izmaksas un kontroles.

– Kāds tad ir ieguvums no tā, ka pludmalē vai jahtu ostā plīvo šis karogs?

– Zilais karogs kā tūrisma sertifikāts ir pasaulē vispopulārākais. Tūrismā tā ir atpazīstamība, un karogu iespējams izmantot par instrumentu ceļotāju piesaistei.

Mums kā vides organizācijai Latvijā ir prieks dzirdēt, ka pašas pašvaldības šo kritēriju kopumu novērtē kā metodoloģiju, kas ļoti palīdz savest kopā visas iesaistītās institūcijas.

Lai gan pludmale šķiet tāda nevainīga un vienkārša zona, tajā ir viss – no atkritumu apsaimniekošanas līdz drošības situācijām.

Faktiski pašas pašvaldības, kas Latvijā iesaistītas Zilā karoga programmā, novērtē to kā iespēju sakārtot piekrastes un pludmaļu peldvietas.