Nākamā gada budžets plānots tieši tāds pats, kāds tas ir šogad. Tas ir uzturēšanas budžets. Kāpēc ne vairāk? Tāpēc, ka valdība vēl nav apstiprinājusi valsts budžetu. Mums tāpēc ir tā saucamais vidējais budžets. Un tāpēc ir vesela virkne attīstības projektu, kas gaida, kad būs valdība, apstiprinās budžetu un mēs zināsim, ko varam atļauties.

Teorētiski nākamajā gadā mums naudiņas vajadzētu būt mazliet vairāk, bet to reāli redzēsim februāra beigās vai martā. Tad varēsim atgriezties pie budžeta grozījumiem.

Ja godīgi, gan man, gan komandai pašvaldības nākamā gada budžeta veidošana prasīja daudz. Ieguldīts milzīgs darbs, jo, atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz katra pašvaldības administrācijas daļa nāca ar savu budžetu, pirms kā bija jāveic mājas darbs.

Proti, bija jāiesniedz uzturēšanas budžeta projekts un arī attīstības projekti. Turklāt attīstības projektu iniciatīvas tika vērtētas pēc svarīguma – vai tās atbilst Liepājas pašvaldības Attīstības plānam, kādas ir prioritātes. Nepietika vienkārši iesniegt sarakstu, kam nepieciešama nauda, piemēram, skolā izremontēt klases, iegādāties mēbeles, mainīt elektroinstalāciju utt. Bija jāpaskaidro prioritātes, kura pirmā, otrā utt. Un kāpēc.

Cits tika galā labāk, cits mazāk labi, bet tas ir saprotams, jo iepriekš tā nekad nav darīts.

Bet ieguvums ir tas, ka Attīstības komitejā varējām apstiprināt visu garo sarakstu – Liepājas attīstības budžeta pieprasījumus. Tie ir izvērtēti, ir saliktas prioritātes. Attīstības budžetā 7,1 miljons jau sadalīti konkrētiem projektiem, bet projekti 24 miljonu vērtībā gaida, kad tiem tiks atrasts finansējums.

Kad finansējums būs, piemēram, pienāks manis pieminētais marts  un varēsim veikt budžeta grozījumus, vairs nevajadzēs lauzīt galvas, kam tad līdzekļi vispirms piešķirami. Varēsim paņemt prioritāšu sarakstu un vadīties pēc tā. Līdz ar to vajadzētu būt vieglāk. Bet, protams, skatīsimies, kā tas dzīvē īstenosies.

Kaut kādi akcenti manis vadītajā pašvaldībā mainās, bet lielos vilcienos prioritātes saglabājas. Piemēram, Finanšu komitejā ceturtdien raisījās diskusijas par finansējumu Stinšu svētkiem. Kad plānojām budžetu, redzēju, cik ļoti daudz ir vajadzību. Sociālajam dienestam Veco ļaužu dzīvojamajai mājai Ganību ielā, kur ir problēmas. Izglītības pārvaldei prioritāte ir drošības jautājums bērnudārzos – nepieciešams sakārtot elektroinstalāciju. Ir rinda projektu, varētu saukt daudz un gari. Pērkones ielas galā nepieciešams sakārtot izbrauktuvi uz pludmali utt.

Un tad ir kaut kāds pasākums, kam jātērē liela nauda. Kad bija jāveido budžets, ņemot vērā pilsētas attīstībai nepieciešamo, teicu: nē, šo pasākumu mēs nevaram skatīties kā prioritāti, liekam to gaidīšanas režīmā! Pienāks laiks grozījumiem, tad skatīsimies.

Bet Stinšu svētki ”lec” laukā tāpēc, ka tie plānoti februārī. Burtiski desmit minūtes pirms Finanšu komitejas vēlreiz ar kolēģiem pārrunājām iespējas un atradām tādus projektus, kuru realizēšanu var uz laiku atlikt. Piemēram, Komunālās pārvaldes budžetā bija paredzēts finansējums projektam par tā saucamā karogpulksteņa izbūvi Čakstes laukumā.

Šobrīd būvniecības stadijā ir ļoti daudz projektu. Izmaksas ir pieaugušas. Atsevišķos projektos pat par 20% un vairāk. Izsole karogpulksteņa projektam bija rudenī un finansējums būs nepieciešams lielāks, nekā sākotnēji bija plānots.   

Tāpēc, vēlreiz izvērtējot iespējas, nospriedām, ka nekas nenotiks, ja mēs uz gadu šī projekta īstenošanu atliksim. Jo šobrīd ir citas prioritātes. Proti, par šim projektam plānotajiem līdzekļiem varēsim gan Stinšu svētkus sarīkot, gan Pērkones ielai izejai uz pludmali tehnisko projektu sagatavot.

Turklāt, izrādās, ka Stinšu svētki jau bija izsolīti. Nevaram pievilt oktobrī notikušā konkursa uzvarētāju, kurš paļāvās, ka līgums ar viņu tiks noslēgts, kaut tas vēl nav izdarīts, un jau rezervējis māksliniekus.

Mans lēmums bija vērsts uz to, lai finansējums vispirms tiktu iedalīts prioritātēm. Lai nav tā, ka nauda ir pasākumiem, bet nepietiek nopietnām lietām, kas skar svarīgu jautājumu risināšanu. Bet apstākļi bija tādi, ka nācās izdarīt korekcijas. Kā parasti: veidojot budžetu, nācās meklēt kompromisus.

Opozīcija iesniedza sarakstu ar 18 pozīcijām, kam prasīja budžetā atvēlēt līdzekļus. Precīzi naudas apmēru neesmu sarēķinājis, bet šīm iecerēm vajadzētu miljonus.

Esam izvērtējuši katru jautājumu, un lielākā daļa jau ir risināti, piemēram, ēdināšana skolēniem, atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā, piedzimšanas pabalsts utt.

Viegli jau ir paprasīt: vajag bezmaksas sabiedrisko transportu no pirmās līdz ceturtajai vai sestajai klasei! Varbūt vajag visiem? Bet tam nepieciešams ļoti daudz naudas. Simtiem tūkstošu vai pat miljoni!

Opozīcijai ir izskaidrota katra no pozīcijām – kā tā jau atrisināta vai kā tiks risināta.

Jānis Vilnītis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs