Ja jums kādreiz ir gadījies iedzert vai ieēst kaut ko ļoti karstu, tad ziniet, kas tā ir par sajūtu, ka izspļaut negribas, bet norīt nevar! Līdzīgi šobrīd pilsētas domē tiek virzīti vairāki iepriekš iesāktie projekti: pilsētas koncertzāle, siltumapgāde, autobusu pārvadājumu pakalpojumi pilsētā un citi. Viens no šādiem jautājumiem noteikti ir arī “Rapsoil” projekts par vēja ģeneratoru uzstādīšanu pilsētas teritorijā.

Ja gadījumā kāds no liepājniekiem vēl nezina, tad runa ir par zemes nomas līgumu Liepājas ziemeļu tālākajā stūrī Lībiešu ielas rajonā starp Tosmares ezeru un Baltijas jūru. Pazīstamākie objekti šajā pilsētas daļā ir “Liepājas ūdens” attīrīšanas iekārtas, “Liepājas RAS” sadzīves atkritumu apsaimniekošanas vieta, Liepājas ziemeļu cietokšņa drupas, ebreju apbedījumi ar piemiņas plāksni. Robežojas ar Šķēdes mazdārziņu un vasaras māju teritoriju. Zeme tiek iznomāta SIA “Rapsoil” 20 vēja ģeneratoru uzstādīšanai, kas, izmantojot vēja spēku, ražos elektroenerģiju.

Domāju, ka lielākajai daļai liepājnieku nav pretenziju pret iespēju valstī ražot zaļo enerģiju, izmantojot tos resursus, kas mums ir doti – Liepājas vēju. Vienīgais, kas uztrauc, ka neviens no mums tādu milzīgu “ventilatoru” negribētu blakus savām mājām, kā arī tas, ka šis projekts sākumā tika virzīts un attīstīts, iedzīvotājiem sniedzot pārāk skopu informāciju par to. Rezultātā atstājot daudz brīvas vietas spekulācijām, šaubām, aizdomām un bailēm.

Arī es kā deputāts tieši informācijas trūkuma dēļ 2009. gada 13.augustā neatbalstīju šo domes lēmumu. Taču pusgada laikā man ir bijusi izdevība kopā ar lielāko daļu deputātu iepazīties ar šo projektu, uzdot jautājumus, izteikt kritiku un sniegt ierosinājumus. Gan par vēju ģeneratoru izvietojumu, gan par aprēķināto zemes nomas maksas kārtību un lielumu, gan uzstādīšanas procesu un tā ietekmi uz apkārtējo vidi.

Šajā darbā arī radušies konkrēti secinājumi:
1. Pie līdzīgiem projektiem nākotnē, izmantojot pašvaldības zemi, tā nav jādala zemesgabala daļās 30x30m, bet jāiznomā visa teritorija, kuras tālāka saimnieciska izmantošana, uzstādot vēja ģeneratorus, faktiski ir apstādināta.
2. Slēdzot līdzīgus līgumus, ir jāņem vērā ne tikai ietekme uz vidi, bet arī šo “ventilatoru” vizuālā ietekme, it īpaši teritorijās, kas ir tūristu iecienīti maršruti.
3. Lai arī investīcija tiek plānota apm. 50 miljonu latu apjomā un tā ieviešanas stadijā dos arī darbu kādiem vietējiem uzņēmējiem un cilvēkiem, tomēr pilsētas kasē nomas maksas un paredzamo nodokļu (sociālais un ienākuma nodoklis pāris darbiniekiem, peļņas nodoklis – labi, ja pēc 10 gadiem) veidā ienāks salīdzinoši maza nauda. Tāpēc, slēdzot līdzīgus līgumus, ir jāprasa papildus ieguldījumi pilsētas infrastruktūrā (ceļi, elektroenerģijas pievadi un tml.) vai kādā aktuālā nozarē (izglītība, kultūra, māksla, sports).
4. Vasarā, pēc diskusijām koalīcijā, nomas līgumā tika iekļauts punkts, ka nomniekam ir pienākums veikt attiecīgās teritorijas Baltijas jūras krasta nostiprināšanu, kas pilsētai ir aktuāla, jo šajā piekrastes zonā jūra katru gadu izskalo krasta teritoriju un pilsētai šeit atrodas SIA “Liepājas ūdens” attīrīšanas iekārtas, kurās ir ieguldīti lieli līdzekļi.

Faktiski pēdējais iemesls ir galvenais, kāpēc būtu vērts šo projektu atbalstīt, jo, ja krasta nostiprināšanu būs jāveic pašvaldībai (un tas noteikti būs jādara), tad šīs izmaksas varētu svārstīties no 500 tūkstošiem līdz pat 1 miljona latu robežās, taču šobrīd tas ir iekļauts līgumā ar SIA “Rapsoil”. Līdz ar to Liepāja, realizējot šo projektu un sekojot līdzi arī visiem citiem iepriekš apskatītajiem jautājumiem (vizuālā ietekme, vides ietekme, apbedījumi), iegūst ievērojamu ieguldījumu infrastruktūrā, tādā veidā pasargājot šo krasta daļu no izskalošanas 15 līdz 30 gadus.

Šie manis minētie argumenti arī bija par iemeslu, kāpēc 1. redakcijā atbalstīju detālplānojuma izstrādi pilsētas teritorijai starp Tosmares ezeru un Baltijas jūru. Taču domāju, ka šī projekta turpmākajā realizācijas gaitā, ja investors nenobīsies no ievērojamiem izdevumiem krasta nostiprināšanai, vēl radīsies virkne jaunu jautājumu un iespējams sarežģījumu.

Uzskatu, ka pilsētai ir vajadzīgas investīcijas, īpaši tajās teritorijās, kurās šobrīd nekas nenotiek, vai kuras citādi nav izmantojamas, bet uz investīcijām vienmēr jāskatās ar loģisku pilsētas saimnieka pieeju:
1. Cik jaunu darba vietu tiks radīts?
2. Cik nodokļu un naudas ienāks pilsētas kasē?
3. Vai tiks uzlabota pilsētas infrastruktūra, vide?
4. Kādas sekas un ietekmi tas atstās?

Tāpēc šobrīd mums visiem kopā ar līdzīgu attieksmi ir jāseko līdzi šī projekta attīstības gaitai un tad ieguvēja būs Liepāja un mēs, kas tajā dzīvojam un strādājam. Tad arī varēsim izlemt, ko darīt ar šo “karsto kartupeli”!

Jānis Vilnītis,
Liepājas pilsētas domes deputāts