– Pagājušajā nedēļā Liepājā krasi pieauga saslimstība ar Covid-19 – septiņās dienās vien reģistrēti 127 jauni saslimušie, bet 1. janvārī pēdējo četrpadsmit dienu saslimstība Liepājā bija pieaugusi līdz 272 gadījumiem. Vai jūs satrauc šie skaitļi?

– Mani satrauc cilvēku veselība. Slikti, ka ir straujais pieaugums. Tajā pašā laikā salīdzinājumā ar citām pilsētām Latvijā mums tā ir vislabākā. Jādomā, kā dzīvot uz priekšu, un tas ir mūsu fokuss – kā pareizi komunicēt ar sabiedrību. Ir sajūta, ka sabiedrība izprot un pieņem to, ko dara pašvaldība. Un to var panākt tikai tad, ja pārdomāti izskaidrojam sabiedrībai lēmumus, ko pieņēmusi valdība.

– Kāda ir pašvaldības rīcība, redzot šos lielos pieaugošos ciparus?

– Rīcība ir. Bet vispirms jāsaprot, ka pašvaldības darbu attiecībā uz epidemioloģiskajiem ierobežojumiem nosaka četri Ministru kabineta rīkojumi un noteikumi. Pašvaldības loma ir tos izpildīt.

Cerams, ka nestrādāsim katrs atsevišķi – valsts par sevi un pašvaldības par sevi.

– Redzot pagājušās nedēļas ciparus, vai ir bijusi kāda pašvaldības vai Krīzes vadības grupas rīcība?

– Ir bijusi. Varu runāt par šo rudens situāciju, kad bija otrais vilnis, mums šajā laikā ir notikušas deviņas Krīzes vadības grupas sēdes un 36 lēmumi pieņemti. Sākums bija vienkāršāks, bija atsevišķi gadījumi, ātri varējām reaģēt un saslimstību ierobežot.

Kad saslimšana vērsās plašumā, mēs to vairs nevarējām, ir ļoti ierobežota informācijas saņemšana. Labākajā gadījumā varam saņemt informāciju par pašvaldības iestādēm. Bet, tā kā saslimstība gājusi plašumā privātajos uzņēmumos un mājsaimniecībās, iegūstam tikai statistiku, un tas neļauj mums ātri rīkoties.

– Kad notika pēdējā Krīzes vadības grupas sēde?

– Pēdējās sēdes notika 30. un 31. decembrī, pēc tam, kad valdība pieņēma lēmumu par komandantstundu un lēmām par sabiedrisko transportu.

– Jā, par to portāls liepajniekiem.lv ziņoja. Bet vai esat analizējuši vadītāju rīcību pašvaldības iestādēs, kurās ir notikusi augsta saslimstība ar Covid-19?

– Jā, mēs to darām joprojām. Pašlaik tāda situācija ir vienā izglītības iestādē.

– Kurā?

– Negribēšu publiski teikt, tik vien, ka pašlaik ir pārrunas, vai vadības rīcība ir bijusi adekvāta.

– Vai runājat par bērnudārzu “Dzintariņš”?

– Neapstiprināšu. Mums vēl ir priekšā sarunas.

– “Dzintariņš” saslimstības dēļ slēgts līdz 11. janvārim. Vai esat mēģinājuši analizēt, kāda ir bijusi saslimšanas ķēde? Zināms, ka no kovida mirušās māmiņas, 27 gadus jaunās sievietes, bērni apmeklēja tieši “Dzintariņu”.

– Jā, mēs to zinām. Es jau minēju – mums ir ļoti svarīgi laikus saņemt informāciju no Slimību profilakses un kontroles centra. Ja mums būtu informācija no SPKC ātrāk un, iespējams, arī no pašas izglītības iestādes, mēs varbūt būtu pieņēmuši lēmumu slēgt šo bērnudārzu jau agrāk par 21. decembri.

Informācijas ieguve bieži vien ir izšķiroša pareizai rīcībai. Diemžēl rīkojāmies, kad varējām.

Ar vienu saslimušo vien neslēdzam iestādi.

Bet pašlaik analizējam ķēdi un iespējamos avotus.

– Vai vērtējat, vai kaut kas turpmāk nav jādara citādi?

– Mums jau mācību gada sākumā izglītības iestādēm bija A, B, C plāni, kā rīkoties dažādās situācijās. Šajā jomā bijām gatavi kaut kādai notikumu eskalācijai, tas ļāvis mums dzīvot ar salīdzinoši maz saslimušajiem izglītības iestādēs. Bet te ir vajadzīga visas sabiedrības iesaiste, un ne tikai vadības, bet arī katra vecāka, katra tehniskā darbinieka – vienota sabiedrības izpratne ir pamatā.

“Dzintariņā” notika remontdarbi, jāizvērtē arī, kā tie organizēti. Pārējās izglītības iestādēs situācija ir laba. Bet nedrīkst atslābināties.

– Vai Covid-19 saslimušo kontaktpersonām un saslimušo ģimenēm ir bijis vajadzīgs pašvaldības atbalsts, piemēram, ar pārtikas piegādi vai ar bērnu, mājdzīvnieku pieskatīšanu, kamēr vecāki saslimuši vai pašizolācijā?

– Mums ir rīcības plāns izstrādāts tādiem gadījumiem. Cik man zināms, situācijas, kad būtu jāpalīdz šādos gadījumos, nav līdz šim bijušas.

Mums ir arī noslēgts līgums ar pakalpojumu sniedzēju, lai nogādātu no slimnīcas uz mājām Covid-19 pacientu, kurš turpina ārstēties mājas apstākļos. Šo pakalpojumu apmaksā pašvaldība.

– Kad būs nākamā Krīzes vadības grupas sēde?

– Droši vien pēc valdības pieņemtiem jaunajiem lēmumiem.

– Tātad īpaša pašvaldības rīcība tieši sakarā ar saslimstības pieaugumu Liepājā nav gaidāma?

– Rīcība varētu būt tad, ja pašvaldībai būtu tiesības pieņemt lēmumus. Mums šādas tiesības nav. Ja būtu šādas tiesības, mani ieteikumi būtu uz valsts robežas taisīt ātros kovidtestus. Pašvaldībā stingrāk kontrolētu iedzīvotājus un tos, kas brauc pie mums ciemos.

– Vai pats potēsieties pret kovidu?

– Esmu gatavs to darīt. Mana attieksme pret vakcīnām ir pozitīva.