Operatīvās vadības grupā šobrīd speciālisti strādā pie tā, kādi tad varētu būt turpmākie vīrusa ierobežošanas soļi jeb rīki. Ekonomikas ministrijas viedoklis ir, ka atšķirībā no pagājušā gada rudens un šī gada pavasara, turpmāk nevajadzētu būt tādiem soļiem, kas atsevišķām nozarēm vispār liedz strādāt. Arī premjers Krišjānis Kariņš paudis, ka ekonomiku nevajadzētu iesaldēt.

Manuprāt, tiem cilvēkiem, kuri vakcinējušies, nevajadzētu būt kādiem ierobežojumiem saņemt dažādus pakalpojumus un veikt kaut kādas darbības.

Kolēģiem esmu paudis – ja kāda nozare cietīs no ierobežojumiem un pilnvērtīgi nespēs strādāt, tad attiecīgi pretī jābūt atbalstam. Par to es kā ministrs cīnīšos. Taču jāsaka, ka man būs grūti runāt ar Finanšu ministriju un pārējiem kolēģiem par kaut kāda atbalsta vajadzību uzņēmējiem, kuri nebūs bijuši atbildīgi un vakcinējušies. Viņiem to vienmēr varēs pārmest un tas var būt arī kā tālāks solis, lai atbalstu nepiemērotu vispār, jo jāsaprot, ka šeit ir runa par mūsu bērnu un mazbērnu naudu, to, cik atbildīgi to vēlamies tērēt.

Situācija šobrīd ir atšķirīga – ir uzņēmumi, kuros viss kolektīvs vakcinējies un ir arī tādi, kuru attieksme pret to izskatās diezgan vieglprātīga.

Zema vakcinācijas aptvere nav izteikta konkrētās nozarēs un pat konkrētos reģionos. Piemēram Latgalē ir vismazākā vakcinācijas aptvere, taču šī reģiona lielākā darba devējā – uzņēmumā “Latvijas mazinieks” pret kovidu potējušies 100% darbinieku. Turklāt bez jebkādiem lieliem bonusiem – vienkārši darba devējs runājis ar darbiniekiem, izskaidrojot tos riskus, ar kuriem uzņēmums var saskarties rudenī.

Ja cilvēki vēlas iet uz darbu un nopelnīt naudu, tad viņi arī ir atbildīgi. Lai pamudinātu kolektīvu vakcinēties, no uzņēmuma un iestāžu vadības puses jāiegulda diezgan liels darbs. Arī mums ministrijā bija apnikusi attālinātā darba specifika. Bijām pirmā valsts iestāde, kas, tiklīdz radās iespēja organizēt izbraukuma vakcināciju, gājām un darījām, proti, runājām ar darbiniekiem. Tagad gandrīz 100% ministrijā un tai pakļautajās iestādēs strādājošie ir potēti.

Kas attiecas uz turpmākām atbalsta programmām, tad jāsaka, ka vēl aizvien ir nozares, kurām covid-19 krīzes dēļ klājas pagrūti. Tāpēc ar kolēģiem esam pārrunājuši jautājumu par iespēju saņemt atbalstu apgrozāmiem līdzekļiem salīdzinoši šaurākam uzņēmēju lokam. Taču koalīcijā šim priekšlikumam atbalsta nebija, tāpēc budžeta sarunās piedāvāsim ieviest terminētu samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 5% apmērā izmitināšanas pakalpojumiem, ēdinātājiem un iekštelpu sporta nozarē strādājošiem uzņēmumiem. To jau ir izdarījusi gan Lietuva, gan Vācija.

Es aicinātu uzņēmumu darbiniekus tomēr vakcinēties, jo citas izejas nav. Man kā ekonomikas ministram nav liela optimisma, ka arī turpmāk būs pieejams tikpat masveidīgs atbalsts uzņēmējiem kā iepriekš. Par to būtu ļoti grūti panākt vienošanos, jo arī valsts aizņēmums ir tuvu 50% no IKP un tā ir maģiska barjera, kurai neviens pārkāpt nevēlas.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs