Latvija ir viena no visskaistākajām zemēm pasaulē. Gan pilsētas, gan āres ir ļoti, ļoti skaistas. Esmu lepns un priecīgs par to.

Arī Latvijas iedzīvotāji ir īpaši. Mūsu zeme ir kā katls, kurā kopā bijušas daudzas nācijas. Latvijas cilvēki ir ļoti talantīgi. Mēs ne ar ko neesam citādāki, kā citviet pasaulē talantīgākie cilvēki. To pierāda arī Latvijas cilvēku sasniegumi dažādās jomās – mākslā, zinātnē utt. Un par to man arī ļoti, ļoti liels prieks.

Esmu samērā daudz ceļojis pa Eiropu, pa pasauli. Un, lai arī cik interesantas vietas un objektus ir iespējams apskatīt un iepazīt, mani vienmēr velk mājup. Man Latvija ir visīstākā māju sajūta. Jo sevišķi – Liepāja. Tas ir magnēts, kas vienmēr velk mājup.

Mana Latvija – tā ir viskrāšņākā, vislabākā un vis, vis citādi īpašākā zeme. Man pārāka par visām citām, kurās esmu bijis.

Latvijas īpašajā gadskārtā – 100.gadu jubilejā – visiem mūsu zemes ļaudīm gribētos vēlēt gūt vairāk sirds skaidrības, gudrības, drosmes uzdrīkstēties un daudz labu ieceru. Un galvenais: lai šīs ieceres varētu realizēt! Jo tikai tad piepildās sapņi, kurus esam iecerējuši.

Mūsu lielās tradīcijas, piemēram, Dziesmu svētki, pierāda, ka kopības sajūta, reizes, kad esam vienoti un kopā, ļauj paveikt daudz un labi. Tāpēc būtu svarīgi, lai mēs arī turpmāk, tālākajās gaitās – nākamajos 100 Latvijas gados, mēģinātu sevī atrast vispārcilvēciskas vērtības. Lai izzustu savstarpējās nesaprašanās, naids citam pret citu. Gan sadzīvē, gan darba vietās.

Valsts neatkarību esam atguvuši, valsti pārvaldām. Tiesa, ne reizi vien esam pieņēmuši nepareizus lēmumus, kļūdījušies. Bet rīkojoties reizēm nākas kļūdīties. Taču jāstrādā tālāk, turklāt kopīgi.

Mana lielākā vēlēšanās būtu, kaut mēs Latvijā varētu dzīvot sirsnīgi. Tā dzīve ikvienam būtu laimīgāka. Jāuzstāda aizvien augstāki mērķi un uz tiem jāiet! Kopā mūsu skaistajā zemē!

Jēkabs Ozoliņš, diriģents, Goda liepājnieks