Intervija ar biedrības ”Zemnieku saeima” priekšsēdētāju Juri Lazdiņu.

– Kā lietavas ietekmē ražas novākšanu?

– Ironiski skan, bet, skatoties šīs nedēļas laika prognozes, vienīgais, ko mēs varam darīt, ir iet uz baznīcu un lūgties, lai saulīte sāk spīdēt.

Šī gada situācija ir vienkārši traģiska.

Jau tā jūnija sausuma dēļ samazināto ražu bojā vēl arī ilgstošs lietus – tas viennozīmīgi atsauksies uz graudu kvalitāti un palielina iespēju, ka pārtikas graudu praktiski nebūs.

Lauksaimniekiem tas nozīmē vēl mazāk ienākumu.

Dievs dod, pagūt tos novākt tā, lai tie derētu vismaz lopbarībai. Ilgstošu lietavu rezultātā sabojājas ne tikai kvalitāte, bet graudi var arī sadīgt, un tad ir pavisam bēdīgi.

– Darbi kavējas?

– Protams, kombainiem uz laukiem vajadzēja būt jau iepriekšējā nedēļā, lielākā daļa lauksaimnieku kulšanu sāka tikai pagājušās nedēļas nogalē.

Tā kā smilšainākos laukos rapsis un graudi nokalta, tad saimnieki šos laukus šobrīd novāc pirmos.

Uz stabili sausām dienām tuvākajā laikā nevar cerēt, tāpēc raža ir jāvāc ar paaugstinātu mitrumu, bet tas nozīmē lielus izdevumus kaltēšanā.

Vērtējot kopumā,

šis noteikti nebūs nekāds rekordražu gads – raža miežiem, rapsim un kviešiem ir par 30% zemāka.

Bažas rada arī graudu iepirkuma cena, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, arī sarukusi par aptuveni 30%. Prognozējam būtiski zemākus ienākumus, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

– Kā zemnieki sevi varētu no šiem riskiem pasargāt?

– Jā, pret ilgstošām lietavām laukus var apdrošināt, bet šajā posmā visas apdrošināšanas jau ir beigušās.

Tie, kas paredzēja šādu iznākumu, savus sējumus apdrošināja pavasarī, šobrīd to vairs izdarīt nevar. Tie, kam ir polises, pēc atbilstošiem kritērijiem, kas nu kuram apdrošinātājam iekļauts, atbalstu varēs saņemt.

Tomēr arī te jāuzmanās – ir kompānijas, kurās vasaras riski ir apdrošināti, bet, ja visu jūnija mēnesi spīdēja saule un lauksaimnieks vēršas pie apdrošinātāja, apdrošinātājs saka – nē, sausums vēl nav iestājies.

Tas ir dīvaini, ja mēnesi nelīst un raža cieš, bet apdrošinātājs vēl sausumu nejūt.

Tāpēc arī šis zemniekiem būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē – kādus riskus un pie kādiem apstākļiem apdrošinātājs kompensē.

Pretējā gadījumā sanāk, ka lauksaimnieks apdrošinātājam samaksā papildu maksu par hektāru, bet rezultātā nekas īsti nav apdrošināts.

– Vai kaltēs situāciju nav iespējams glābt vai vismaz uzlabot?

– Jākaltē būs jebkurā gadījumā, pēdējās dienās graudi tiek vākti ar ļoti augstu mitrumu, vairāk nekā 20%. Katrs procents maksā bargu naudu – 4 vai 5 eiro.

Ja 6–7% ir jānokaltē, tad ir vēl vairāki desmiti eiro izdevumu kaltēšanai uz tonnu.

– Vai lauksaimnieki var cerēt uz valsts atbalstu?

– Jūnija karstuma un sausuma ietekme jau ir mērāma vairākos simtos miljonu eiro, ņemot vērā Latvijas graudaugu audzēšanas nozari.

Mēs neredzam iespējas, ka valsts varētu izmaksāt šādas kompensācijas.

Viss, uz ko varam cerēt, ka sāksies sauss un saulains laiks, laikapstākļus ietekmēt mēs diemžēl nespējam.

Tomēr, ja parādīsies saulains laiks, pastāv iespēja, ka varēsim glābt vismaz lopbarībai paredzētos graudus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.