Priekšstatu, ka pilsēta ir tīrāka, salīdzinot ar citiem pavasariem, ietekmē un veido ļoti daudz kas. Pirmkārt, vēl daudzās vietās gruži un drazas varētu būt apslēpti zem sniega kārtas. Otrkārt, situāciju uzlabo arī paši iedzīvotāji, kas, rūpējoties par savu apkārtējo vidi, to uzposuši. Cītīgi strādā arī sētnieki.

Katru gadu pavasarī ir ļoti daudz darba, arī šis gads nebūs izņēmums. Pakāpeniski jau šobrīd pilsētā notiek uzkopšanas darbi, kas patiesībā notiek nepārtraukti. Saulainajā laikā, kāds ir šobrīd, zeme lēnām atlaižas, līdz ar to varēs savākt ielu malās uz braucamās daļas sakrājušos kaisāmo materiālu, arī drazas, kas tur nonākušas kopā ar sniegu.

Piemēslotākās vietas mūsu acīm parādīsies pakāpeniski. Šobrīd cilvēki vairāk uzturas funkcionālās vietās, pārvietojas no punkta A uz punktu B. Kad būs piemērotāki laikapstākļi, kļūs siltāks, tiks meklēta iespēja atpūties tuvāk dabai. Un tad, iespējams, arī pavērsies cita aina, kliedējot priekšstatu, ka tik tīri apkārt mums nemaz nav. Šāda iespēja pastāv, jo ne vienmēr būs pagūts apsekot un likvidēt šādas vietas.

Grūti komentēt, vai gadiem ejot cilvēki, nekļūst apzinīgāki un gružo mazāk. Ir bijuši gadi, kad situācija ir labāka, un atkal otrādi – smagāka. Taču parādās, ja tā var teikt, arvien jaunas nerātnības. Sadzīves atkritumu maisi tiek izmesti, piemēram, urnā sabiedriskā transporta pieturvietā, nevis savas mājas konteinerā. Kāpēc tā, grūti spriest. Tas būtu jājautā viņiem pašiem. Vienīgais loģiskais skaidrojums varētu būt mēģinājums ietaupīt. Sak’, nemetīšu savā atkritumu konteinerā, jo tā izvešana būtu jāsedz pašam par savu naudu. Iespējams, dodoties ikdienas gaitās, konteiners nav pa ceļam, tuvāka ir urna sabiedriskā transporta pieturvietā.

Cilvēku rīcība mainās, tāpat arī domāšana. Ir, kas saprot un negružo, bet tie, kas uz to tendēti, rod citus risinājumus gadījumā, ja tiek pieķerti, piemēram, atkritumus atstāj žogmalē.

Lielo talku, kas ik gadu notiek aprīlī, uzskatu par vērtīgu un arī vajadzīgu. Neteiktu, ka pēc tam acīmredzami pilsēta ir tīrāka un skaistāka. Kopējo ainu tas tik tieši neietekmē. Drīzāk gan Lielā talka pozitīvi vērtējama no morālā aspekta. Piedalīšanās cilvēkiem drīzāk sniedz psiholoģisko gandarījumu, jo strādāts viena mērķa labā –, lai pilsēta būtu tīrāka, jaukāka, skaistāka.

Juris Muskats,
Komunālās pārvaldes nozares vadītājs