Kopš brīža, kad plašsaziņas līdzekļos izdzirdēju ziņu par notikumu ar kuģi “Beverīna”, man ir radies tikai viens jautājums: kāpēc nav izdevies paspēt glābt cilvēkus? Iespējas bija, turklāt, pēc izskanējušās informācijas, nelaimē nokļuvušais kuģis ir atradies pavisam netālu. Ir izsaukt arī helikopters no Zviedrijas, un laimīgas sagadīšanās dēļ arī “Virsaitis” bija blakus.

Protams, varu tikai minēt, atkārtoti uzdodot jautājumu “kāpēc?”, un meklēt izskaidrojumu mīklainajai situācijai. Prātā nāk 1999.gads, kad līdzīga situācija, ar dzinēja apstāšanos, notika ar kuģi “Sniegs”, kuru spēcīgais vējš pret molu vienkārši samala.

Kā notiek kuģa glābšanas darbi? Parasti pēc trauksmes signāla saņemšanas uz notikuma vietu no Liepājas dodas jūras spēku kuģis ”K-08”, kas, nokļūstot nelaimes vietā, attiecīgi skatās, ko darīt un kā rīkoties. Kuģa prioritāte ir nevis peldlīdzekļa vai mantas glābšana, bet gan cilvēki. Iespējams, ka šajā gadījumā vējš ir bijis pārāk liels, lai kuģis varētu piekļūt “Beverīnai” un cilvēkus pārcelt no borta uz bortu. Pats esmu atradies līdzīgā situācijā, tāpēc zinu, ka šādā mirklī dzelzis pret dzelzi viens otru var salocītu. Savukārt, ja ar helikopteru mēģina glābt, tiek izmantotas troses. Pašam šādos apstākļos kaut ko darīt un palikt dzīvam ir ļoti grūti. Var mest ārā piepūšamos plostiņus, bet šādās spēcīgās vēja brāzmās, tas ir stipri apgrūtinoši. Tauvas, kas lido pa gaisu, var noraut locekļus un pat cilvēku sadalīt divās daļās. Tas ir milzīgs spēks.

Viens no veidiem, kā vētras laikā rīkoties, ir kuģa purngalu novietot pret viļņiem un, piemeklējot attiecīgo gaitu, mēģināt nokļūt drošākā vietā. Taču šajā gadījumā, kad dzinējs bija apstājies, to izdarīt nebija iespējams, un “Beverīna” visticamāk bija sagriezta uz sāniem, viļņos tā spēcīgi valstīta, kas draud arī ar apgāšanos.

Daudz ir atkarīgs no kapteiņa pieredzes un attieksmes. Šādos bīstamos mirkļos, pats skatījos, kāds rādās kapteiņa vaigs: nomācies vai stingrs un nesatricināms. Tādējādi zināju, cik lielas nepatikšanas mums ir. Ar laiku, protams, ja regulāri dodas jūrā, pie visa pierod un lielo vēju uzver kā ikdienas sastāvdaļu, taču virs 20 m/s tas rada ļoti lieli neomulības sajūtu, ko noteikti piedzīvoja arī šie jūrnieki. Un jautājums, kāpēc viņus neizdevās glābt, domāju, ka citus nomāc tikpat ļoti, cik mani.

Jūrnieks