Esmu dzimusi pilsētā pie jūras, jūra kopš dzimšanas man svarīga. Un mana pirmā zaļumballe kā reizi bija Jūrmalciemā Jūras svētku laikā. Bijusi biju vairākas reizes, ar vecākiem braucām. Riņķī un apkārt staigāju. Bet tāda īsta pirmā, apzinātā, kad puiši mani dancināja, bija deviņu gadu vecumā.

Jūras svētki ir viena forša un jautra padarīšana. Jūra man nozīmē daudz. Lielu plašumu. Bet zvejnieku svētki – tā ir tikko nozvejota zivs, kūpinājumi, jūras krasts. Manā skatījumā tie ir forši svētki.

It kā jau tomēr tie ir nevis Jūras svētki, bet Zvejnieku svētki. Jo galu galā svētkus rada cilvēks. Un šis cilvēks ir zvejnieks, kurš ir saistīts ar jūru. Jūras svētki jau ir plašāks mērogs, kas dod iemeslu svinēt arī pārējiem. Bet precīzāk tomēr būtu Zvejnieku svētki. Agrāk arī konsekventāk šos svētkus sauca par Zvejnieku svētkiem, tikai pēdējā laikā ir Jūras svētki.

Protams, ka šie svētki ir sirsnīgāki mazajos ciematiņos! Tur ir tas zvejnieku smeķis. Liepājā diemžēl vairs nav tik daudz to zvejnieku. Palicis vien nedaudz individuālo, nav vairs ”Boļševiks”, kas savulaik pulcēja īstos zvejniekus un jūras braucējus. Kad bija Zvejas flotes bāze un jūrnieki, kas brauca zvejā uz Atlantijas okeānu, uz tuvām un tālām jūrām, tad arī smeķis bija cits.

Jo, kā jau es teicu, svētkus rada cilvēki. Pa īstam rada, es domāju. Mākslīgus svētkus uztaisīt ir diezgan bīstami un sarežģīti.

Mazpilsētās, zvejniekciemos svētkus svinēt pulcējas savējie, kā dēļ cilvēki ir atbrīvotāki. Loks varbūt ir šaurāks un svešiniekus tā uzreiz nepieņem, bet ja svešinieks ir atbraucis, tad var redzēt īsto vietas sāli.

Jā, pēdējos gados aizvien biežāk izskan, ka svētki tiek komercializēti. Tas atkarīgs no cilvēka, kurš svētkus organizē un taisa scenāriju. Esmu redzējusi dažādus variantus. Protams, komercializētais variants ir stipri bēdīgs, neatšķiras ne no Jāņiem krastmalā, ne gadatirgiem un pilsētas svētkiem. Bet ko lai dara, cilvēks grib pelnīt…

Jā, esmu atgriezusies Liepājā un kļuvusi par jaunā loču kuģa krustmāti, par ko man ir ļoti liels lepnums un prieks.

Diemžēl nebūšu ar savu krustbērnu šajā dienā kopā, ja nu vien pagūšu pa vidam pieskriet pie puišiem un viņus pārsteigt, apsveikt un sabučot, jo man šajā dienā koncerts. 

Pie tā, ka visos svētkos strādāju, esmu pieradusi. Taču ceru, ka atceļā no koncerta vēl pagūšu uz Jūras svētkiem Liepājā, ka te vēl viss notiksies.

Karīna Tatarinova, loču kuģa ”Ausma” krustmāte