Nav vajadzīgs nekāds putnu likums! Lai izvairītos no lielas kaijveidīgo un vārnveidīgo putnu koncentrācijas, visvienkāršākais risinājums ir ierīkot atkritumu kastes ar paceļamiem vāciņiem. Rožu laukumu vairāk piemēslo kovārķi, krauķi, promenādi – kaijveidīgie putni. Jādomā arī, lai kastes ar vākiem būtu ilgmūžīgas, jo zināms, ka dažiem cilvēkiem niez nagi visu ko atlauzt. Tātad jautājums ir par cilvēku attieksmi un attīstības pakāpi. Arī konteineriem jābūt aizvērtiem. Tiklīdz tie ir slēgti, tā kaijveidīgie no šīm vietām pazūd. Kādu brīdi vēl pēc inerces turpina nākt, bet pēc tam vairs ne.

Arī barot putnus nevajag. Ne velti Rīgas autoostā ir uzraksts, ka putnus tur nedrīkst barot, un apsargi to kontrolē. Līdz ar to arī netīrība samazinājusies. Tajā, ka putni rada netīrību, cilvēki paši ir vainīgi, pasniedz viņiem viegli iegūstamu barību. Tieši tas ir putnu mērķis – iegūt barību, pēc iespējas mazāk tērējot enerģiju. Tādēļ arī kaijveidīgie pārceļas dzīvot uz pilsētām, jo savas ligzdu vietas tie ierīko tuvāk savam galdam, un barošanās vietas putniem ir tikpat svarīgas kā dzīvotnes. Gan vārnas, gan kaijas piesaista arī kaķu barošanas vietas. Kur tādas ir, tur šie putni būs pastāvīgi! It sevišķi vārnas, kuras ir ļoti loģiski putni, vienas no visgudrākajiem, ļoti prasmīgi spēj darboties komandā un māk apmānīt kaķus. Taču nevar apgalvot, ka lielie putni no pilsētas dabas izspiež mazos kukaiņķērājus un dziedātājus. Kaķi mazos putniņus izposta daudz vairāk nekā lielie putni.

Putni arī evolucionē – iet līdzi laikam un attīstās. Daudz atkritumu izmētā gudrās vārnas, kuras spēj pamanīt un atrast kaulus un maizes gabalus viņām vien zināmās un pat mums neiedomājamās vietās, kur vien kaut kas būs nomests – ne jau no veikala plaukta! Ir arī fakts, ka vārnas piemētā ūdenstvertnes, dīķus ar atkritumiem, iespējams, spēlējoties. Un vainīgas ir nevis vārnas vai atkritumu apsaimniekotāji un pilsētas kopēji, bet gan neapzinīgi iedzīvotāji, kuri gružus nomet tur, kur tas nav paredzēts.

Kārlis Millers, ornitologs