Svētdiena, 13. septembris Iza, Izabella
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kārlis Purgailis: Pensiju kapitāls netiek uzskatīts par drošības spilvenu

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Kāpēc nenovērtējam pensiju 2. līmeni?

Kārlis Purgailis: Pensiju kapitāls netiek uzskatīts par drošības spilvenu
Foto: Publicitātes
23.10.2025 06:30

"Kurzemes Vārds"

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī, rāda bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” veiktā aptauja.

Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadiem.

Diemžēl šajā vecumā uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams.

Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums – ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu.

Diemžēl tikai 15% sabiedrības pensiju uzkrājumu uzskata par vērtīgu aktīvu. Nozīmīgāki resursi šķiet nekustamais īpašums, izglītība, ģimenes mantojums un uzkrājumi bankā.

Pensiju kapitāls netiek uzskatīts par drošības spilvenu, lai gan tieši tas vecumdienās var izrādīties vissvarīgākais.

Katrs piektais iedzīvotājs norāda, ka pensiju uzkrājumi viņam šobrīd šķiet mazsvarīgi un nav skaidrs, kur un kā tos pārbaudīt, vai arī – pat pārbaudot nav zināms, ko ar šo informāciju iesākt.

Katram septītajam nav bijis laika tam pievērsties vai nav uzticēšanās pensiju sistēmai. Savukārt katram desmitajam tas liekas pārāk sarežģīti.

Sievietes biežāk nekā vīrieši atzīst, ka nezina, kur pārbaudīt uzkrājumu (20% pret 15%) vai uzskata, ka tas ir pārāk sarežģīti (14% pret 6%). Tāpat sievietes biežāk norāda, ka nav skaidrs, ko ar šo informāciju iesākt (19% pret 12%).

Tikmēr vīrieši divreiz biežāk minējuši, ka neuzticas pensiju sistēmai (18% pret 9%).

Jaunākajās paaudzēs izteiktāk dominē neziņa, ko iesākt ar iegūto informāciju (23%), savukārt vidējā paaudze biežāk atzīst, ka nav laika pievērsties pensiju jautājumam (20%).

Sākot no 40 gadu vecuma, respondenti biežāk neuzticas pensiju sistēmai (17%).

Iegūtie dati rāda, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem trūkst zināšanu un uzticēšanās pensiju sistēmai, un tas ir būtisks izaicinājums, domājot par sabiedrības finansiālo drošību nākotnē.

Cilvēki atliek lēmumu pieņemšanu vai paļaujas uz esošo ieguldījumu plānu, neizvērtējot, vai tas ir viņiem piemērots.

Tas nozīmē, ka daļa sabiedrības neizmanto iespēju gūt lielāku labumu no sava pensijas 2. līmeņa uzkrājuma.

Kārlis Purgailis, “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz