Katrs ierobežojums, lai cik tas būtu nepieciešams no sabiedrības veselības skatpunkta, protams, rada ekonomiska rakstura sekas. Tās ir zaudētas darba vietas, sarukuši ienākumi, likvidēti uzņēmumi utt.

Līdz ar to finansiāls atbalsts no valsts puses šādu ierobežojumu apstākļos ir neatņemama sastāvdaļas krīzes veiksmīgai pārvarēšanai.

Protams, vislabāk būtu finansiālo atbalstu fokusēt uz krīzes skartajiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, tomēr ir pagājis teju gads, kopš mēs dzīvojam šajā pandēmijā, un šajā laikā valdībai ar mērķtiecīgu palīdzības sniegšanu īsti nav veicies.

Līdz ar to šis piedāvātais risinājums ir daudz labāks nekā nekas, un tas ir arī pievilcīgs savā vienkāršībā.

Taču zināmā mērā jāsaprot, ka tas ir arī baltais karogs tam, ka mēs nemākam normāli sniegt atbalstu tiem, kurus krīze ir skārusi vissmagāk un kuriem palīdzība tiešām ir vajadzīga.

Ar bērniem gan ir vienkāršāk, jo reti kura ģimene jeb mājsaimniecība nav ar bērniem saistīta.

Bērni neapmeklē skolu, kas rada papildu izdevumus, jo attālinātām mācībām nepieciešami datori, krēsli, galdi – lietas, kas ne vienmēr uzreiz ir pieejamas, īpaši jau daudzbērnu ģimenēm.

Tādējādi šis atbalsts nav tik nemērķēts, kā varbūt sākotnēji varētu šķist.

Tajā pašā laikā ir jautājums, kā šis atbalsts palīdzēs, piemēram, restorāna vai frizētavas īpašniecei bez bērniem.

Līdz ar to šie atvēlētie 500 eiro tomēr sasniedz tikai noteiktu sabiedrības daļu, un, protams, būs arī tādi piemēri, kur šī summa varbūt nemaz tik ļoti nepieciešama nav.

Šajā krīzē risks iedod kādam par daudz ir krietni mazāks nekā iedot par maz jeb, pārfrāzējot, labāk kādam palīdzēsim vairāk, nekā par kādu aizmirsīsim.

Šī krīze ir unikāla ar to, ka cilvēks fiziski nedrīkst darīt kaut kādas lietas. Tas nav tā, kā citkārt, kad apstākļi to liedz, šeit ir aizliegums veikt saimniecisko darbību noteiktās nozarēs.

Līdz ar to, ja atbalsts tiek paplašināts, ekonomikai kopumā tas par ļaunu nenāks. Taču svarīgi ir fokusēties tieši uz krīzes skartajiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, saprast, kuras sabiedrības grupas ir krīzes visvairāk ietekmētas.

Bērni jeb mājsaimniecības ar bērniem noteikti ir viena no tām, otra – visi tie uzņēmumi un darbavietas, ko krīze skārusi vistiešākā veidā.

Tās ir teju visas pakalpojumu nozares: frizētavas, skaistumkopšana, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība utt. Atbalsts šīm sabiedrības grupām ir kritiski nepieciešams.

Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas ekonomists