Pavasaris bija auksts, tad zāle īsti neauga, bet šobrīd saaugusi brangi. Es, kā katru gadu, saku, ka ir kārtīgi jāmēslo, un tad jau arī būs, ko pļaut.

Manā saimniecībā pirmo lauku iesākām pļaut 20. maijā un

šonedēļ pabeigsim pirmo pļāvumu, tad sāksim jau otro.

Manā saimniecībā zālāji ir dažādi maisījumi, stiebrzāles ar āboliņu. No tiem gatavojam skābsienu, bet sienu iepērku, jo mums zālāji ir augstražīgi un negribas tos sažāvēt sienā.

Man ir sadarbība ar draugu, kam sava saimniecība, pļavas ezermalā, bet pašam lopu nav. Sienu iepērku no viņa.

Ezermalā īsti neko citu nevar izdarīt kā zāli nopļaut, jo ir ļoti akmeņains.

Savus labos zālājus man negribas šākāt sienā, labāk vācam skābsienu.

Kopā ir 105 hektāri platību, no tiem 25 hektāros aug kukurūza, pārējos – zālāji. Kāda daļa ir ganības, bet appļaujam arī tās, no neapēstās zāles savācam sienu.

Šobrīd mani barības gādāšana neuztrauc, un domāju, ka būs jāpļauj tāpat kā pagājušogad, – bija lauks, ko nopļāvām pat četrreiz.

20. maijā, kad sākām pļaut, zālājs izskatījās sliktāk, bet pēc nedēļas jau saauga. Tagad būtu vajadzējis finišēt jau pirms kādas nedēļas, bet – darba pilnas rokas, nevar paspēt visu izdarīt.

Mums situācija atšķiras no Latgales un Vidzemes, kur daļa lauku noslīka.

Tur varētu būt problēmas, bet mūsu pusē, es domāju, ka diez vai.

Pagaidām ir labi, bet par vasaru jau nevar zināt, kāda tā izvērtīsies. Pagaidām pietiek gan lietus, gan siltuma.

Kaspars Tapiņš, zemnieku saimniecības “Porieši” īpašnieks

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.