Intervija ar Liepājas Reģionālās slimnīcas kardiologu Kristapu Šablinski.

– Kā rūpēties par sirds labsajūtu?

– Primāri tā ir profilakse. Galvenais ir novērst hroniskās dzīvesstila slimības, kuru skaitā ir arī daudzas asinsvadu slimības.

Tas ir viens, otrā lieta ir fiziskas aktivitātes, veselīgs dzīvesveids, sekošana līdzi savam asinsspiedienam, pulsam un periodiski arī holesterīna līmenim asinīs.

Reizi gadā visiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai viņi jūtas veseli vai ne, būtu nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu profilaktiski.

Tas speciālistam ļautu objektīvāk izvērtēt, vai tiešām viss ir tik labi, kā šķiet, lai nav tā, ka nopietnas veselības kaites sākas it kā pēkšņi un tad uz sitienu nepieciešama medicīniskā palīdzība un dažādi izmeklējumi, uz kuriem diemžēl rindas ir ļoti garas.

Daudziem pacientiem saku –

jo agrāk mēs sākam izpēti un izmeklēšanu ar aizdomām par kādu konkrētu slimību, jo savlaicīgāku ārstēšanu varēsim sniegt,

ja slimība tiks konstatēta. Tas nodrošina labākus ārstēšanas rezultātus.

– Kāds ir kopējais stāvoklis kardioloģijas nodaļā?

– Nodaļa slimnīcā lielākoties ir pilna, pacientu pieplūdums ir nepārtraukts.

Mēģinām tikt galā ar šī brīža situāciju un ar bažām skatāmies nākotnē, kā būs ar aukstā gada laika sākumu, kad visdrīzāk arī Covid-19 izplatība būs biežāka.

– Ar kādām kaitēm visbiežāk vēršas pie jums?

– Plaši izplatīts, bet retos gadījumos diagnosticēts, ir paaugstināts asinsspiediens. Bieži vien cilvēks pat nezina, ka viņam tas ir virs normas.

Otrs ir liekais svars – pie tā visbiežāk noved fizisku aktivitāšu trūkums un nepareizs uzturs.

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir vai nu liekais svars vai aptaukošanās – tas ļoti skumdina.

Nu lūk, viens pakalpo otram, pasīvs dzīvesveids noved pie paaugstināta asinsspiediena, tas savukārt nereti var novest pie krietni nopietnākām slimībām, tajā skaitā miokarda infarkta, insulta un sirds mazspējas.

Svarīgi atcerēties, ka savs holesterīna līmenis ir jāzina, jo tas tieši korelē ar to, cik liels risks cilvēkam ir saslimt ar koronāro sirds slimību jeb tautā saukto aterosklerozi.

Holesterīns ir tas, kas nosēžas asinsvadu sieniņās un var izsaukt sirds muskuļa bojājumus jeb miokarda infarktu.

– Vai valsts piedāvā kādas bezmaksas pārbaudes?

– Lai pēc iespējas ātrāk konstatētu sirds un asinsvadu saslimšanas risku, iedzīvotājiem no 40 līdz 65 gadu vecumam pie ģimenes ārsta iespējams bez maksas pārbaudīt sirds veselību pēc SCORE metodes, tādējādi nepieciešamības gadījumā uzsākot ātrāku un efektīvāku ārstēšanu, kas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un dzīvildzi.

SCORE metode ir fatālu kardiovaskulāru notikumu riska tuvāko 10 gadu laikā noteikšanas metode.

Tas mums ļauj objektīvi izvērtēt, vai pacients ir augsta riska vai ne. Ja riski uzrādās, varam laikus nosūtīt uz tālākiem izmeklējumiem.

– Kādus simptomus nedrīkst atstāt bez ievērības?

– Miokarda infarkta pazīmes ir sāpes krūtīs, kas diemžēl daļai cilvēku var nebūt ļoti izteiktas, piemēram, sievietēm vai cilvēkiem gados. Tās ir pēkšņas sāpes krūtīs, īpaši aiz krūšu kaula, kas izstaro tālāk uz kādu no rokām, pleciem vai žokli.

Ja sāpes nepāriet 10–15 minūšu laikā, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Parasti šīs sāpes ir izteikti spēcīgas, cilvēks nosvīst aukstiem sviedriem, parādās nelabums, slikta dūša, nemaz nerunājot par samaņas zudumu.

– Ko jūs ieteiktu liepājniekiem?

– Baudīt fantastisko laiku, doties garā pastaigā. Nesen tika publicēts pētījums, kurā pierādīts, ka staigāšana mūs pasargā no asinsvadu saslimšanām un uzlabo veselību kopumā. Turklāt efekts sākas nevis no tik izplatītajiem 10 tūkstošiem soļu, bet gan no 4000 soļiem.

Jo vairāk cilvēks staigā, jo vairāk pasargāts viņš ir. Pastaigāsimies un būsim veseli!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.