Vakar bijušā Liepājas rajona teritorijā izveidotajos astoņos novados tikām pie jauniem pašvaldību vadītājiem – septiņiem kungiem un vienas dāmas.

Vēlēšanas norisinājās gandrīz bez pārsteigumiem un neviens no jaunajiem priekšsēdētājiem nav ne jauns, ne nepazīstams – visi ir agrāko pagastu (starp citu, vairums tiešām pagastu, nevis pilsētu) padomju priekšsēdētāji, turklāt katrs ar vismaz vienu sasaukumu aiz muguras. Un visi ar jaunu pienākumu un problēmu nastu priekšā.

Domes priekšsēdētāju vēlēšanu rezultāti lielā mērā ir likumsakarīgi, ja atceramies, ka gandrīz visur aktīvāki balsotāji bija laucinieki un daudzviet tieši mazo pagastu iedzīvotāji izšķīra vēlēšanu gaitu. Bet domes darba stilu, protams, izšķirs priekšsēdētājs, kas, piemēram, vai nu ķersies klāt reformām, lai ietaupītu, vai gribēs visu atstāt pa vecam mīļā miera labad, izvēlēsies darbam profesionāļus, vai sagādās darbu savējiem.

Ērti darba apstākļi nebūt negaida Rucavas Novada domes priekšsēdētāju Viktoru Čamani un Pāvilostas Novada domes priekšsēdētāju Uldi Kristapsonu. Pirmajam ir izteikta opozīcija, ar kuru visticamāk nāksies rēķināties arī turpmāk un tā kā novada iedzīvotāji praktiski sadalījušies divās nometnēs ar krasi atšķirīgiem uzskatiem, tad to nevarēs neņemt vērā, lemjot par visam novadam būtiskiem jautājumiem. Jānovēl tikai, lai arī visu nākamo četru gadu laikā Rucavas novada ļaužu kareivīgums neapsīkst un viņi izmanto savas likumīgās tiesības ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, piedaloties sabiedriskajās apspriešanās. Savukārt baumas par U.Kristapsona iespējamo neievēlēšanu, lai arī izraidījās skaļākas par īstenību, tomēr nevar neņemt vērā to, ka domnieku pamatsastāvs ir vērgalnieki, kamēr priekšsēdētājs pats sevi apliecinājis kā novada centra − Pāvilostas patriotu. Nu patriotisma robežas viņam nāksies paplašināt līdz jaunā novada robežām, cenšoties pārliecināt, ka stipra Pāvilosta var stiprināt arī Vērgali.

Nīcas Novada domes priekšsēdētāju Agri Petermani opozīcija nebiedē. Patiesībā trīsreiz mazāka opozīcija nemaz nevar būt biedējoša, tomēr jādomā, ka tik pieredzējis demokrātijas piekritējs spēs izmantot pašvaldības darbā labākos no dažādiem viedokļiem, vai tie no pozīcijas vai opozīcijas nākuši. Un iespējams pamazām gaisināt arī baumas par ideoloģiskām nesaskaņām paša vadītā saraksta iekšienē.

Bez īpašām bažām pašvaldību varēs vadīt Durbes Novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs (tas, kas bija Dunalkas Padomes priekšsēdētājs pirms tam, bet nebija tagad). Skumji jokojot gan novada iedzīvotāji saka – kad priekšsēdētājs atkal izlems doties uz Saeimu, viņa vietā atkal sāks strādās tētis un pat dokumentācija nebūs jāmaina.

Ienaidniekus par draugiem pārvērst pratuši gan Vaiņodes Novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons, gan Grobiņas Novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. Pirmais, lai arī ar diezgan pretrunīgi vērtētu reputāciju, tomēr ieguva ievērojamu pārsvaru vēlēšanās un kļūstot par priekšsēdētāju godīgi iedeva pa vietnieka vietai vienam no katram no pārējiem sarakstiem un nu domes vadībā ir pārstāvēti visi ievēlētie spēki. Līdzīgu ceļu jau otrreiz izvēlējies arī Aivars Priedols. Un lai arī četri vietnieki vienam izraisa vieglu smīnu, bet otram dusmas par līdzekļu izšķērdēšanu – priekšsēdētājs nu var būt drošs, ka būs ar ko dalīt atbildības smago nastu, vēl smagāko slavas nastu tēvišķi nesot vienatnē.

Vai mātišķi ar visām novada nedienām galā tikt pratīs arī Priekules Novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska, rādīs laiks. Asaras liet viņai nācās jau pirmajā sēdē, kas pagāja zem likvidētjamās Priekules slimnīcas zīmes. Ja vēl pieskaitām pašvaldību ievērojamās kredītsaistības un vājo uzņēmējdarbību novadā, tad priekšsēdētājai no Sniegbaltītes ātri vien vajadzēs pārvērsties Dzelzs lēdijā, lai ar to visu tiktu cienīgi galā.

Bet Aizpute atkal kļuvusi par rajona centru, jo līdzšinējais Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis nu būs Aizputes Novada domes priekšsēdētājs. Pārsteigums viņam vietniekos izvēloties Juri Grasmani acīmredzot ir loģisks solis, lai izteikti laucinieciskais saraksts iegūtu arī pilsētnieku atbalstu. Tātad arī priekšsēdētāja plāni novadā ir pietiekami pamatīgi.

Īsāk sakot, pasaka par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem ir sākusies un tās ceļš droši vien vedīs ne tikai gar Raganas māju, Baiso purvu un Apburto mežu un vai pēc tam viņi visi vēl dzīvos ilgi un laimīgi, rādīs laiks.

Kristiāna Andersena,
Novadu pašvaldību vēlēšanu vērotāja