Noslēdzas šā gada peldsezona, kas lielos vilcienos bija
jauka. Pārsteidza vien netipiski karstais laiks, kas turklāt vēl pieturējās
neierasti ilgi – sešas nedēļas. Līdz ar to glābējiem sezona bija saspringtāka,
nekā citus gadus, jo vasarīgais laiks pulcēja ievērojamu atpūtnieku skaitu. Taču
mēs secinām: ja jau rezultāts bija pozitīvs, tad viss ir kārtībā. Un nu jau
droši varam teikt, ka arī šī peldsezona noslēgusies pozitīvi.

Nopietnākās problēmas pludmalē glābējiem šogad sagādāja
suņi. To šogad pludmalē bija īpaši daudz. Iespējams, tādēļ, ka arī mēs šim
jautājumam šovasar pievērsām nopietnāku uzmanību. Iespējams, arī tādēļ, ka
cilvēki joprojām neatšķir, kur ir peldvieta, kur var un kur nevar vest suņus.

Kopumā jūrmalā suņus vest drīkst, bet, protams, jāatceras,
ka dzīvniekam jābūt pie pavadas. Savukārt Zilā karoga pludmalē suņus izvest nav
atļauts. Tas, acīm redzot, pludmales apmeklētājiem bija aizmirsies. Nācās par
šo normu atgādināt un dzīvnieku saimniekus saukt pie atbildības.

Suņu problēma bija saspringtākā, kaut tik nopietni
negadījumi, kad kāds cilvēks Zilā karoga zonā būtu sakosts, nebija. No tā
izdevās izvairīties.

Tāpat daudz rūpes glābējiem sagādāja noklīdušo bērnu
meklēšana. Saprotam, ka šī problēma bija saistīta ar to, ka uznāca karstais
laiks, kā dēļ pludmalē bija ļoti daudz cilvēku. Iespējams, ka ļaudis, aizejot
uz pludmali divas reizes, rūpīgāk pieskata bērnus, bet, ejot desmitiem reižu,
uzmanība atslābst.

Iereibušās personas no došanās peldēties atturējām jau
savlaicīgi – pārķērām pie ūdens. Līdz ar to personas, kuras varēja būt
potenciālie upuri, savlaicīgi tika pasargātas no iespējamās nelaimes, peldoties
reibumā.

Kopumā šādu personu nebija maz – vismaz vairāki desmiti. Pēdējo
iereibušo peldētgribētāju no pludmales aizvedām vēl septembrī – nupat vēl
pagājušajā nedēļā.

Tam, ka arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, Zilā karoga
zonā, kur strādā glābēji, izdevies izvairīties no nopietniem negadījumiem,
pateikties, visticamāk varam tādēļ, ka esam izvēlējušies pareizu darba taktiku.

Būtiskākais ir tas, ka strādājam preventīvi, nevis gaidām,
kad notiks nelaime. Pēc mūsu ieteikumiem ir izstrādāti pludmales noteikumi,
līdz ar ko mums ir iespēja arī reāli saukt pie atbildības par rupju noteikumu
pārkāpšanu. Gan iereibušos, gan bezatbildīgos vecākus, gan arī suņu saimniekus,
kuri ignorē noteikumus.

Sadarbojoties ar policijas darbiniekiem, ir izdevies
rezultatīvs darbs – cilvēku dzīvības pludmalē ir nosargātas. Preventīvais darbs
dod rezultātu. Daudzi, arī no Jūrmalas, mums zvana un jautā, kā mums tas
izdodas. Protams, tas ir darbinieku ieguldījums un profilaktiskais darbs.

Jo akcentu liekam uz to, ka strādājam, pirms nelaime
notikusi, nevis sēžam un skatāmies, vai kaut kas nenotiks. Ar cilvēkiem
jāstrādā, pirms nelaime sākusies.

Karstais laiks sezonu darīja saspringtāku. Bet lielos
vilcienos, tā kā rezultātu esam sasnieguši, domāju, ka pludmales glābēju darbā
korekcijas nav nepieciešamas.

Protams, vienmēr gribētos, lai darbinieku skaits būtu
lielāks. Kaut jau iepriekš esmu teicis: varam daudzajos kilometros teju ik uz
soļa likt glābšanas dienesta darbinieku, bet, ja cilvēki paši nebūs apdomīgi,
tad nelaime tāpat var notikt.

Bet, protams, ka vēlams būtu lielāks glābēju skaits. Ik gadu
prasām, vai nebūtu iespējams atgriezties pie vecās formulas, kad pludmalē
vienlaicīgi vienā maiņā strādāja seši glābēji, nevis, kā ir tagad, kad vienā
maiņā uz diviem posteņiem strādā četri glābēji.